Latvijas tiesnešu dēļ zaudētu trešdaļu miljonu sola piedzīt no Latvijas valsts
Tiesu sistēmas nespēja nodrošināt laicīgu un godīgu spriedumu taisīšanu ir bijis iemesls, kāpēc ārvalstu investori vairākkārt satraukti vērsušies pie Latvijas valdības. TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta par gadījumu, kad samērā ierasts saimniecisks strīds par 300 tūkstoš eiro lielas naudas summas iestrēgšanu kādā darījumā uzņēmējam no Igaunijas liek gatavot prasību pret Latviju.
Urmas Pasts ir uzņēmējs no Igaunijas. Agrāk bijis profesors Universitātē. Bet tad pievērsies biznesam. Tirgojas ar nekustamajiem īpašumiem. Urmas Past ir strādājis daudzās valstīs un attīstījis vairākus projektus arī Latvijā. Pirms sešiem gadiem uzņēmējs sācis meklēt zemi pierīgā, kur viņa klients – kāds lielveikalu tīkls varētu būvēt savu veikalu.
“Mūsu Eiropas partneri lūdza atrast zemi komercprojektam. Mēs atradām kādas 10 lokācijas. Divas partneri akceptēja un tad sākām veikt daudz dažādus plānošanas darbus, lai sagatavotos īpašuma pirkšanai,” raidījumam klāsta Pasts.
Starp variantiem bijis zemes gabals Ziepniekkalnā Ozolciema ielas galā. Te uz Rīgas domei piederošās zemes atradās autostāvvieta. To apsaimniekoja uzņēmums SIA GABRIELS un uzņēmējs Isārijs Finbergs.
Autostāvvietas apsaimniekotāja Finberga birojs atrodas citā ar viņu saistītajā īpašumā – viesnīcā un biznesa centrā Teikā TOMO. Tajā starp citu vairākkārt pēcvēlēšanu svinības rīkojusi partija Saskaņa.
Igauņu uzņēmējs nolīdzis ar Isārija Finberga firmu GABRIELS, ka zemi zem stāvvietas no pilsētas atpirks, ja Finbergam izdosies ar Rīgas domi vienoties, ka zemes gabalam maina detalplānojumu.
Isārijs Finbergs igaunim apgalvojis, ka viņam Rīgas domē esot daudz paziņu un visu izdosies sakārtot. Abas puses vienojušās par līgumu, uz kura pamata Igauņu uzņēmēja Urmas Past firma Briāna Investment aizdeva Isārija Finberga firmai GABRIELS 300 tūkstošus eiro.
“Briāna Investment, kas ir man kompānija un Gabriels parakstīja kredīta un hipotēkas līgumu, ko sagatavoja advokātu birojs Borenius 2012.gada augustā. atmaksas datums bija noteikts 2013.gada augusts. Krietni ilgu laiku atpakaļ,” skaidro igauņu uzņēmējs.
Tomēr Finbergam dokumentus ar Rīgas domi sakārtot neizdevās. Briāna investment prasaīja aizdoto naudu atdot. Un tad sākās problēmas.
“Tā kā SIA GABRIELS naudu neatdeva, devāmies uz tiesu. Relatīvi vienkārša tiesa un vienkārša lieta par hipotēkas līgumu. Pārsteidzoši man un manai investīciju kompānijai Briāna investment lieta nav atrisināta joprojām un nav saprotams kā šo lietu būtu iespējams atrisināt,” norāda uzņēmējs.
Uzņēmumam Briāna investment ar SIA Gabrielu noslēgtais līgums ļāva vērsties Zemesgrāmatā un pieprasīt parādu atgriezt bezstrīdus kārtībā. Zemesgrāmatas tiesnesis piekrita, ka Briāna investment prasījums ir pamatots un nauda no SIA GABRIELS būtu jāpiedzen.
SIA Gabriels to uzzinot steidzās uz tiesu un lūdza ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu. Lietā, kuru skatīja tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, uzradās vairākas firmas, kuras kopumā uzņēmumam Gabriels esot aizdevušas 6 miljonus eiro. Kas nozīmēja, ka “Briāna Investment” ar saviem prasītajiem 300 tūkstošiem eiro būtu jāstājas rindā aiz šiem naudas piedzinējiem. Un igauņu uzņēmējs aizdoto naudu neatgūtu.
Tomēr tiesā iesniegto kreditoru prasības izskatījās šaubīgas. Viena firma no Isārija Finberga prasīja piedzīt miljonu. Norādot, ka savulaik viņa šo miljonu Finbergam aizdevusi ķīlā paņemot vecu mašīnu RENAULT TRAFIC seš ar pus tūkstoš eiro vērtībā un vēl dažus mazvērtīgus aktīvus. Kāds cits uzņēmums gribēja atgūt 5 miljonus par it kā nenotikušu darījumu.
“Mūsu gadījumā prasījumi bija tādi, kuri izskatās acīmredzami nepamatoti. Ja tev ir prasījums miljona kārtā, bet tā nodrošinājums ir 6 tūkstoši, tad nevar visu prasību atzīt par nodrošinātu. Tas ir skaidrs var teikt jau pirmajās lekcijās maksātnespējas kursā universitātē to iemāca. Un skaidrs, ka, ja tas ir acīmredzams un ir acīmredzams ārvalstu investoram, tad viņa jautājums ir, kāpēc tiesa to nepamana?” vaicā zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris Lauris Liepa.
Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Krēvica nolēma, ka tiesiskās aizsardzības procesu neraugoties uz dīvainajiem kreditoriem, var rosināt.
Ģenerālprokuratūra tiesneses lemto lietu noprotestēja. Un Augstākā tiesa lietu atdeva atpakaļ Vidzemes priekšpilsētas tiesai, lai to vēlreiz pārskatītu. Tad igauņu uzņēmējs par notikušo rakstīja sūdzību Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Lai viņš izvērtē tiesneses Krēvicas rīcību. Ministrija nolēma tiesnesi pasargāt. Pats ministrs gan atbildi uzņēmējam neparakstīja. Viņa vietā to izdarīja Valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina. Neoficiāli zināms, ka ministrijā domas šajā strīdā par tiesneses atbildību dalījušās.
Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja no intervijas atteicās, jo esot sākts jauns SIA Gabriel Tiesiskās aizsardzības process. Starp citu šajā atkārtotajā lietā parādījušies tie paši aizdomīgie aizdevēji, par kuru iespējams neīstajiem parādiem jau iepriekš radās šaubas prokuratūrai un Augstākajai tiesai.
“Mums atkal pie horizonta parādās nākamais TAP un tas tiešām ir absolūti nesaprotami – šeit parādās tie paši instrumanti, kas pirmajā jau bija minēti, kurus Augstākā tiesa atzina par izmantotiem pretēji ne tikai tiesiskai kārtībai, bet pretēji arī veselam saprātam. Mēs skatāmies ar bažām vai nebūs tās pašas kļūdas, kas pirmajā reizē,” klāsta Liepa.
Paralēli šai tiesvedībai notiek vēl cits strīds. Isārijs Finbergs un viņa firma Gabriels grib pierādīt, ka starp viņu un igauņu uzņēmēju slēgtais līgums nav bijis aizdevums, bet gan rokas naudas līgums. Tas nozīmētu, ka 300 tūkstoši nemaz nav jāatdod.
Šajā strīdā Vidzemes priekšpilsētas tiesneši četras reizes pieņēmuši lēmumus, kas bija par labu SIA GABRIELS.
Rīgas apgabaltiesa šīs lietas katru reizi atdeva atpakaļ sakot, ka tiesas argumenti nav pamatoti un lieta jāpārskata. Šis pingpongs ildzis 3 gadus līdz šovasar Rīgas apgabaltiesa Vidzemes priekšpilsētas tiesas vietā izlēma, ka Briāna Investment bijusi taisnība.
Pirms trim nedēļām notika kārtējā tiesas sēde, kurā Briāna Investment vēršas pret SIA GABRIELS. Tomēr tiesu atlika līdz nākamā gada maijam, jo ne Isārijs Finbergs, ne viņa advokāts veselības stāvokļa dēļ nespēja uz tiesu ierasties.
Dažas dienas vēlāk Nekā Personīga izdodas sastapt Isāriju Finbergu viņa TOMO hotel telpās.
Vispirms uzņēmējs no žurnālistiem muka un runāt atteicās. Bet tad Isārijs Finbergs pēc brīža pārdomā. Skrien pakaļ žurnālistiem un sola, ka viņa cilvēki sazvanīsies un vienosies par intervijas laikiem.
Nedēļu vēlāk nozīmētajā vietā Isārijs Finbergs neierodas, bet tiek atsūtīts viņa pārstāvis, kurš nespēj atbildēt ne uz vienu žurnālistu jautājumu. Otrs tikmēr ar telefonu filmē interviju.
Finberga pārstāvis ilgajā tiesvedībā vaino igauņu firmu, kas sniedzot tiesā dažādus dokumentus un tāpēc process tā ievilcies. Turklāt igauņu uzņēmēji izdarot spiedienu uz tiesu, iesaistot lietā savu vēstniecību Rīgā, kas savulaik interesējusies, kāpēc tiesvedība ievilkusies. Par to Gabriels esot sūdzējies Igaunijas iekšlietu ministram.
“Nekā Personīga” tiek apsolīta intervija arī ar Isāriju Finbergu. Tomēr pēc nedēļas SIA GABRIELS pārstāvis telefoniski paziņo, ka intervija ar Isāriju Finbergu nenotiks.
Igauņu uzņēmējs Urmas Past jūtas piekrāpts. Viņš esot uzskatījis, ka domstarpību gadījumā vismaz Latvijas tiesām varot uzticēties. Bet šobrīd neliela saimnieciska strīda risināšana iestiepusies nu jau piecu gadu garumā. Tāpēc viņš gatavojoties Latvijas valsti sūdzēt tiesā.
Lai arī igauņu uzņēmējs gatavojas vērsties pret valsti starptautiskā tiesā, joprojām turpinās Briāna Investment un firmas GABRIELS strīdu skatīšana tiesās Latvijā. Arī šonedēļ viena no tiesas sēdēm tika atlikta, jo sižetā redzētais Isārijs Finbergs jau atkal esot sasirdzis. Un arī viņa advokāts līdzīgi kā pirms trim nedēļām joprojām esot slims.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Rīga aicina uz koncertiem Dzegužkalnā, Dauderu parkā, Vērmanes dārzā un ģimeņu pasākumu Nordeķu parkā
Šonedēļ galvaspilsēta ar devīzi “Skani, Rīga!” piedāvā izbaudīt koncertus Dzegužkalnā, Dauderu parkā un Vērmanes dārzā, kā arī programmu ģimenēm ar bērniem “Mana Rīga –...
Lasīt tālākArī augusta sākumā bez lietus neizpaliksim
Jaunajā nedēļā laika apstākļi būs mainīgi – bez lietus mākoņiem un pērkona negaisiem neizpaliksim, un vējš atsevišķās dienās kļūs brāzmains. Nedēļa austrumos iesāksies ar karstumu,...
Lasīt tālākLatvijā apvieno spēkus cīņai pret Spānijas kailgliemežu invāziju
Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) iznīcina dārzus un degradē mūsu apkārtējo vidi nu jau visā Latvijā. Lai apturētu tā izplatību, dibināta pirmā biedrība “Pret Spānijas kailgliemezi”,...
Lasīt tālākNākamnedēļ turpināsies lietains laiks
Arī nedēļas izskaņā un jaunnedēļ laiks saglabāsies lietains, vietām arī gaidāms pērkona negaiss. Pirmajā augusta dienā saule mīsies ar mākoņiem, un teritorijas lielākajā daļā...
Lasīt tālākKas mainīsies alkohola iegādē veikalos no 1. augusta
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, no 1.augusta noteikti jauni alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi. Ar grozījumiem ierobežots laiks, kurā mazumtirdzniecībā, tostarp tīmekļvietnēs...
Lasīt tālāk“____ veids, kā pazaudēt naudu!” – Valsts policija aicina sabiedrību domāt kritiski un atpazīt krāpšanas riskus
Turpinoties krāpnieku aktivitātei un pieaugot ar krāpšanu saistītajiem zaudējumiem, Valsts policija uzsāk sociālo kampaņu “____ veids, kā pazaudēt naudu!”, kuras mērķis ir stiprināt...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākPēc sadursmes ar dzīvnieku divreiz nedēļā Latvijā tiek norakstīta kāda automašīna
Pēc sadursmes ar meža dzīvnieku Latvijā vidēji katra septiņpadsmitā automašīna tiek norakstīta. Šī informācija jo svarīga kļūst tieši šobrīd, jo jūlijā Latvijā stirnām ir sācies...
Lasīt tālākŠonedēļ saglabāsies silts un lietains laiks
Šonedēļ debesis lielākoties aizklās mākoņi, kas sev līdzi nesīs nokrišņus, vietām pat intensīvus, dažviet gaidāms arī pērkona negaiss. Pirmdien debesis būs mākoņainas, tikai...
Lasīt tālākValsts kontrole revīzijā aicināja nodrošināt taisnīgu samaksu, nevis ierobežot skolu direktoru pedagoģisko darbu
Publiskajā telpā turpinās diskusija par skolu direktoru pedagoģisko darbu. Valsts kontrole skaidro, ka 2018. gadā revīzijā vērtēja pedagogu samaksas sistēmas efektivitāti pašvaldībās...
Lasīt tālāk