• Tweet

Valsts apsolītais paaugstinātais tarifs par videi draudzīgā elektrostacijās saražotu elektrību jau gandrīz divdesmit gadus ir bijis pievilcīgs bizness. Tas ir drošs un ienesīgs. Ražotgribētāju vienmēr bijis daudz. 2012.gadā valdība izsludināja moratoriju, lai valsts nebankrotētu. No tā laika jaunas atļaujas būvēt stacijas vairs neizsniedz, bet izsniegtās nepagarina. Pēdējām atļaujām termiņi beidzās šoruden. Liela daļa atļauju īpašnieku nepaguva elektrostacijas uzbūvēt. Daudzi licences zaudēja, bet daži uzņēmēji atrada shēmu, kā valsts atbalstu nezaudēt, uzrādot pilnīgi citas iekārtas, nekā solījušies būvēt. To akceptē arī Ekonomikas ministrija, kam būtu jāsargā patērētāji no pārmērīgi lieliem maksājumiem zaļās enerģijas ražotājiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šoruden beidzas termiņš, kura laikā bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012.gadā.

Ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par pieckārt paaugstinātu cenu. Šo izcili izdevīgo tarifu kā obligātā iepirkuma komponenti samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības.

Šoruden visiem darbiem jābūt pabeigtiem. Jākūp koģenerācijas staciju skursteņiem, krāsnīs jākuras šķeldai un jāgriežas elektrības turbīnām. Taču lielā daļā gadījumu darbi nav pabeigti, un vietām pat nemaz nav uzsākti.

Šķeldas koģenerācijas stacijā ražojot elektrību, rodas blakus produkts siltums. Ar to var apkurināt dzīvojamās mājas vai izmantot rūpniecībā. Koģenerācijas staciju izdevīgi darbināt, kad ir pieprasījums pēc siltuma. Saražoto elektrību par pieckāršu tarifu uzpērk valsts, tāpēc arī siltuma izmaksas ir mazas.

Saldus novads, Druvas ciemats. Vietā ar nosaukumu “Kriozes” būtu jāatrodas SIA “Briedis būve” koģenerācijas stacijai. Ekonomikas ministrijas 2012.gadā izsniegtā atļauja celt 2 megavatu spēkstaciju paredz, ka tai elektrība bija jāsāk ražot līdz 27.jūlijam.

Starp pašvaldības katlu māju un autoservisu pļavā Saldus novada Druvas pagastā būtu jāatrodas koģenerācijas stacijai. Taču šobrīd šeit nekas par koģenerāciju neliecina.

Līdz 2013.gada beigām firmai Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz projekta būvatļauja. Saldus būvvaldē saka, ka SIA “Briedis būve” to nav pat prasījis.

Ieriķi.Amatas novada Ieriķos būtu jādarbojas divām spēkstacijām. Katrai atļauta gandrīz megavata jauda. Pretspiediena tvaika turbīnām elektrību bija jāsāk ražot jūlijā.

Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA “Tektus” ražošana jāuzsāk līdz 21. jūlijam.

Cecīļu iela 16, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA “M Parks” ražošana jāuzsāk līdz 2017.gada 12.jūlijam.

Madona. Madonā, Cesvaines ielā, SIA “Madonas EKO” elektrība bija jāsāk ražot maijā. Stacijas maksimālā jauda 2,4 megavati. Darbi ir sākti, taču pārtraukti.

Cesvaines iela 18 b, Madona. SIA Madonas EKO ražošana jāuzsāk līdz 9.maijam.

Uzņēmumam Madonas eko bija jāuzsāk ražošana Madonā, Cesvaines ielā. Ražošana bija jāsāk 9.maijā. Šobrīd šeit ir klajs pamests lauks, un nekas neliecina par to, ka šeit būtu koģenerācijas stacija.

Seda. Strenču novada Sedā SIA “E Seda” saņēmusi atļauju būvēt 2 megavatu koģenerācijas staciju. Elektrību bija jāsāk ražot aprīlī.

Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads. SIA “E Seda” ražošana jāuzsāk līdz 26.aprīlim.

Nekādas kustības nav.

Strenči. Strenčos šķeldas koģenerācijas stacija būs blakus pašvaldības katlu mājai. Ir ielieti pamati, bet celtniecība nav pabeigta. SIA “E Strenči” ražot elektrību bija jāsāk aprīlī.

Valkas iela 1a, Strenči. SIA “E Strenči” ražošana jāuzsāk līdz 27.aprīlim.

Strenčos šobrīd tiek steigta koģenerācijas stacijas būvniecība, ko paredzēts pabeigt līdz gada beigām. Taču jau pavasarī sadales tīklu elektriķiem ir izdevies nomērīt, ka te koģenerācija tiek saražoti 10 kilovati strāvas.

Strenčos, Sedā Madonā un Vaivē šobrīd būtu jābūt pabeigtām koģenerācijas stacijām, jākuras šķeldas krāsnīm un turbīnām jāražo elektrība. Nekas no tā nenotiek.

Tomēr visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības “Sadales tīkli” atzinums, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.

AS “Sadales tīkli” Ziemeļu Ekspluatācijas daļas Tīklu attīstības nodaļas vadītājs Gunārs Plūme atsakās atbildēt uz jautājumu par to, kā uzņēmums spējis konstatēt strāvas ražošanu, ja vēl nekas nav uzbūvēts.

26.aprīlī Sedā “Sadales tīklu” darbinieki 72 stundas fiksējuši strāvas padevi kopējā elektrības tīklā. Testa laikā fotografētajā attēlā redzams, ka koģenerācijas stacijas vietā atrodas zils konteiners ar skursteni.

Tas pats konteiners ar to pašu numuru pēc divām nedēļām fiksēts Madonā laikā , kad “Sadales tīkli” 72 stundas testējušu elektrības ražošanu Madonas EKO teritorijā.

Visos Sadales tīkla aktos atzīmēts, ka testējamā stacija sasniegusi 10 kilovatu jaudu. Ar to var darbināt četrus-piecus gludekļus vai trīs cepeškrāsnis. Tas Sadales tīkla elektriķus nav mulsinājis, galvenais, lai jauda nav lielāka par Ekonomikas ministrijas atļauto.

Sadales tīkla darbinieki neatbild, vai pievērsuši uzmanību, kā elektrība testējamajās stacijās saražota. Vai tur kūrušās krāsnis, kūpējuši skursteņi un griezušās turbīnas – tā neesot viņu atbildība. Galvenais, ka kaut kāda strāva nāk un nenodara kaitējumu kopējam tīklam.

Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder akciju sabiedrībai Nilex grupa un Igaunijā reģistrētai kompānijai Mahnid ja Rahnud. Madonas staciju nopirkuši septembrī, pārējās trīs pagājušā gada decembrī. Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols.

“Kvotas saglābšana, sauksim viņu tā, obligātā iepirkuma, es nedaru neko nelikumīgu. Tādā ziņā, lai teiksim tagad brutāli šmauktos. Nezinu, atvestu iekārtu, kas neatbilst nekam. Arī Sadales tīkls neļauj,” skaidro Dābols.

Uzņēmējs neslēpj, ka uz Sadales tīklu testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu. Tas, ka tā ne visai attāli atgādina plānotās koģenerācijas stacijas, viņaprāt nav nekāds pārkāpums.

Konteineru, ko kā koģenerācijas staciju Madonā un Sedā testēja Augstspriegumu tīklu darbinieki, var noīrēt firmā MODUL. Tas domāts celtniekiem, lai uzsildītu 500 litru ūdens un apkurinātu 1000 kvadrātmetru būvdarbu laikā. Konteinerā iebūvēts granulu katls, un divi ūdens boileri. Elektrību ar to ražot nav paredzēts.

Ekonomikas ministrija līdz 2012.gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav uzsākta laikā.

Taču raidījumā pētītajām firmām Ekonomikas ministrija atļaujas nav atņēmusi. Ministrija saka, ka celtnieku vagoniņa iedzīšana stacijas teritorijā uz jaudas testiem ir atbilstoša noteikumiem.

EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patlamnieks skaidro, ka stacijas saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju ir uzsākušas darbību. “Viņas ir uzsākušas šo darbību, viņas turpina vai saņem atbalstu tikai tajā brīdī, kad viņas strādā. Pašlaik mums nav informācijas, ka viņas turpinātu darbību. Mēs esam vērtējuši to jautājumu, vai tās stacijas, kuras iziet šo testu ar mazāku jaudu, vai tas būtu juridiski korekti un vai tas atbilst atļaujas nosacījumiem. Tas juristu konsensus ir, ka šādas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem.”

Ministrijas ierēdņi nebrauc uz elektrostacijām pārbaudīt, kādu tehnoloģiju tajās izmanto un vai tā atbilst projektā pieteiktajam. Ministrija paļaujas uz Sadales tīklu speciālistu sastādītajiem aktiem, ka stacija ir ražojusi strāvu. Arī Sadales tīkla elektriķi nepārbauda, vai elektrība ir iegūta kā plānots, vai ieslēdzot kādu iekārtu, kas pāris dienas var darbināt 5 gludekļus.

“Es izskaidroju to loģiku no mūsu puses, ja tā šķiet neakceptējama, tad tas ir saprotams. Tas ko mēs esam vērtējuši, ja mēs vēršamies pret šiem uzņēmumiem, tas prasa papildus resursus ministrijai iet tiesāties ar atļauju saņēmējiem, kur mēs neredzam iespēju arī uzvarēt. Mēs neuzskatām par iespēju tērēt mūsu resursus, lai tiesātos par jautājumiem, kur mēs neuzskatām par iespējamu uzvarēt,” norāda Patmalnieks.

Šī pētījuma gaitā “Nekā personīga” atklāja septiņus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, Sadales tīkliem padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi uzsāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados.

SIA “Briedis būve” Saldus novads, 2 mW.
SIA “Madonas eko” Madona 3 mW.
SIA “Tektus” Amatas pagasts 0,99 mW.
SIA “M parks”, Amatas pagasts 0,99 mW.
SIA “E Strenči” Strenči 2 mW.
SIA “Elektro Rīdzene”, Cēsu novads 2 mW.
SIA “E Seda”, Strenču novads 2 mW

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/