• Tweet

Nodokļu izmaiņas nevar skatīt atsevišķi no nākamā gada valsts budžeta paketes, iknedēļas preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Kurš plāno savus izdevumus, neprognozējot ieņēmumus?” vaicāja Lembergs, norādot, ka dēļ tā, ka šie jautājumi netiek skatīti kopā veidojas caurums.

“Šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug par 4 %, fiskālai telpai vajadzētu būt papildus 400 miljoni eiro, bet ir 80 miljoni. 300 miljoni ir pazuduši,” klāsta Ventspils mērs, norādot, ka ar 80 miljoniem eiro ir “moku stāsts”, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Viņš uzsver, ka nodokļi iet roku rokā ar budžeta izdevumu iespējām. “Ja vienu skata jūlijā, otru septembrī, tad ir liels risks nesavilkt galus kopā,” norāda Ventspils mērs.

Viņš atgādina, ka pašreiz piedāvātā nodokļu reforma nerisinās nevienlīdzības jautājumus. Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai jāpiešķir diferencēti pabalsti par apgādājamiem, nevis atvieglojumi, uzsver Ventspils domes priekšsēdētājs.

“Jaunā māmiņa var saņemt kopšanas pabalstu līdz gadam vai pusotram gadam, bet kopējā summa ir vienāda. Tām māmiņām, kas gadu saņem pabalstu vēl vajadzētu saņemt papildus naudu par sešiem mēnešiem, jo bērnu dārza grupiņas sāk veidot no 1,5 gadiem,” uzsver Ventspils mērs, norādot, ka šobrīd pabalstu sistēma ir netaisnīga.

Tāpat viņš neatbalsta nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nostāju par demogrāfijas situācijas uzlabošanu, pieprasot finansējumu, lai palielinātu pabalstu par trešo bērnu. “Nevajag diskriminēt,” uzskata Ventspils mērs, norādot, ka saņemtajam pabalstam vajadzētu būt pietiekamam arī par pirmo un otro bērnu.

Viņš neslēpj pārsteigumu par Nacionālās apvienības lēmumu īsi pirms budžeta pieņemšanas nākt klajā ar aicinājumu piešķirt 85 miljonus eiro demogrāfijas jomai. “Parasti nāk klajā ar neizpildāmiem nosacījumiem, ja plāno aiziet no valdības. Ja aiziet no valdības vajag, lai tas izskatās labi,” piezīmē Ventspils mērs.

Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.

Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.