Lielo algu saņēmēji pret solidaritātes nodokli! Tiesa uzklausīs politiķus
Satversmes tiesā sākušās diskusijas par solidaritātes nodokli, kuru vairums Latvijas uzņēmēju uzskata par nepārdomātu un tas nosaukts par antikonstitucionālu.
Otrdien tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku pārstāvji, kā arī vienas pieaicinātās personas – Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieces nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos konsultantes Dainas Robežnieces viedoklis.
Ar lūgumu atcelt, viņuprāt, netaisnīgo solidaritātes nodokli Satversmes tiesā vērsās aptuveni 40 uzņēmēju, kuri ienākumi gadā pārsniedz 48 000 eiro. Kā uzsvēra arodbiedrību šefs Egīls Baldzēns, solidaritātes nodoklis līdz galam nebija pārdomāts.
Lietas izskatīšana turpināsies šodien, kad tiks uzklausīti politiķi, kas savulaik nodokļa ieviešanu aizstāvēja.
Lai sekmētu vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu, tiesas sēdes laikā tiesa pieņēma lēmumu pieaicināt un atzīt lietā par pieaicinātam personām: finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu, bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, bijušo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētaju Kārli Šadurski un Latvijas Banku, kuru tiesā pārstāvēs Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Saeimas deputāti uzsver, ka līdz ar šogad pieņemto nodokļu reformu pārmaiņas gaidāmas gan pašā solidaritātes nodoklī, gan citos, tāpēc apšaubīt minētā nodokļa taisnīgumu neesot pamata.
Jau vēstīts, ka solidaritātes nodoklis izpelnījies milzu kritiku un pretējo amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, pēc ekspertu un uzņēmēju domām 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana.
Solidaritātes nodoklis tika ieviests ar mērķi mazināt darbaspēka nodokļu regresivitāti. Sākot ar 2016. gadu, solidaritātes nodoklis jāmaksā tikai par tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) “griestus”.
Savukārt darba devējam pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas jāmaksā vienlīdzīga VSAOI par visiem saviem darbiniekiem.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālāk