• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
27/07/2017, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais
Autors: Inga Paparde/NRA.lv

Precīzu aprēķinu, cik naudas papildus iegūs sociālās apdrošināšanas budžets, palielinot par vienu procentu sociālo iemaksu likmi un uzliekot par pienākumu maksāt piecus procentus no autoratlīdzībām, pašlaik nav. Taču jāmaksā būs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar lielā vienprātībā pieņēma grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā, par pamatu ņemot pašu sagatavotas likuma normas.

Saeimas deputāti pilnībā noraidījuši valdības sākotnējo ideju piecu procentu sociālās iemaksas no autoratlīdzībām novirzīt trešajam – privātajam – pensiju līmenim.

Nesaprotams sākums

Neizpratni sākotnēji izraisīja Labklājības ministrijas sagatavotie un jūlija sākumā valdībā apstiprinātie grozījumi šajā pašā likumā, paredzot, ka sociālās iemaksas piecu procentu apmērā no saņemtajām autoratlīdzībām tiks ieskaitītas 3. pensiju līmenī. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) savā vērtējumā bija visai skarbs: «Ministru kabineta lēmums ož pēc korupcijas – tas ir mēģinājums piespiest cilvēkus maksāt piecus procentus no sociālajam iemaksām pilnīgi privātiem pensiju fondiem. Kas aiz tā slēpjas? Mēs diemžēl redzam tajā pensiju pārvaldītāju intereses. Kāpēc ne 1. pensiju līmenī?» Deputāts arī vaicāja, kādi ir bijuši aprēķini, kādus ienākumus iegūs privātie pensiju fondu pārvaldītāji, ja viņiem nodos šos piecus procentus apsaimniekošanā, un cik administrēšana izmaksās valstij? Atbildes uz šiem jautājumiem nav, jo nav tādu aprēķinu.

Tomēr jāpiebilst, ka, apspriežot likuma grozījumus, bija paslīdējis garām Labklājības ministrijas skaidrojums, ka ne visiem autoratlīdzību saņēmējiem sociālās iemaksas tiktu veiktas tieši 3. pensiju līmenī. Valdības sākotnēji apstiprinātajā dokumentā teikts: ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī vispārējā gadījumā, tad VID iepriekš minēto summu pārskaitīs uz pensiju 3. līmeni. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par iepriekš minēto summu, tad VID to pārskaitītu uz pensiju speciālo budžetu. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece vakar skaidroja, ka šīs normas mērķis bijis aizsargāt cilvēkus, kuri nav nevienā pensiju līmenī, kuriem nav nekādu maksājumu pensiju apdrošināšanai, un tā attiektos tikai uz cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimumu. No speciālistu skaidrojuma izriet, ka doma bijusi nodalīt no sociālās apdrošināšanas sistēmas tās personas, kuras nav veikušas nekādas sociālās iemaksas. un ļaut tām krāt privātajos pensiju fondos, taču ideja ir tik «slidena», cik vien tā var būt, sākot ar to, ka retais nodokļu maksātājs ir 3. pensiju līmenī, beidzot ar faktisku cilvēku piespiešanu veikt iemaksas 3. pensiju līmenī, pat ja to nevēlies.

Pieci procenti – pensijām

Pēc nopietnām diskusijām sociālās apdrošināšanas likumā iekļauta Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas izstrādātā norma – par piecu procentu sociālo iemaksu no autoratlīdzībām novirzīšanu valsts pensiju apdrošināšanai, tātad 1. līmenim. Šodien lēmumu galīgajā lasījumā plānots pieņemt Saeimā plenārsēdē. Diemžēl valsts iestādēm nav nekādu aprēķinu, kādus papildu ieņēmumus var sagaidīt sociālais budžets. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone, vadoties pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, atzina, ka pašlaik ir zināmi tikai autoratlīdzību saņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kuri maksā ienākuma nodokli. Ieņēmumi no tā ir apmēram 16 miljoni eiro gadā. Rupji rēķinot, pieci procenti sociālo iemaksu varētu būt ap 4 miljoniem eiro. «Mēs nezinām, cik lielas autoratlīdzības cilvēki saņem, tās var būt no viena eiro līdz bezgalībai,» sacīja D. Vilsone. Aprēķinu nav arī Labklājības ministrijai. Zināms tikai aptuvenais cilvēku skaits – 100 000 saimnieciskās darbības veicēju, kuri maksā ienākuma nodokli, bet ne sociālās iemaksas, savukārt autoratlīdzību saņēmēju skaits dažādās sarunās izskanējis no 3500 līdz 30 000. Likums arī noteiks, no kādas summas šos piecus procentus maksāt.

Veselībai procents būs

Grozījumi paredz arī par vienu procentu palielināt sociālo iemaksu likmi, proporcionāli to sadalot darba devējam un darbiniekam. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme būs 35,09 procenti. Šis viens procents tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Šo līdzekļu izlietošanu un sociāli apdrošināto personu tiesības saņemt veselības aprūpi noteiks veselības aprūpes finansēšanas likums, ko pašlaik raksta Veselības ministrijā.

***

Uzziņai

Izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā no 2018. gada 1. janvāra*

• Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs, 11% – darba ņēmējs

• Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa, kas atbilst 1 procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes finansēšanai

• Autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksā obligātās iemaksas 5% apmērā no autorartlīdzības saņēmēja pensiju apdrošināšanai

• Ja pašnodarbinātā ienākumi gadā nesasniedz 50 eiro, iemaksas pensiju apdrošināšanai nav jāveic

* lēmums galīgā lasījumā vēl jāpieņem Saeimai

Avots: Saeimas Sociālo un darba lietu komisija
Inga Paparde/NRA.lv

Foto: Jeff/ https://www.flickr.com/photos/jeffedoe/ https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/
985 skatījumi




Video

“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus

18/06/2025

“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija

17/06/2025

Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...

Lasīt tālāk
Video

Plauktos būs vairāk Latvijas preču

17/06/2025

LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...

Lasīt tālāk
Video

Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

16/06/2025

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļa iesāksies ar vasarīgu laiku, bet tās turpinājums būs lietains un vējains

16/06/2025

Jaunā nedēļa iesāksies anticiklona ietekmē - daudzviet spīdēs saule un lielākajā valsts daļā gaidāms sauss laiks, taču jau otrdien tā ietekme mazināsies. No ziemeļiem pietuvosies ciklons,...

Lasīt tālāk
Video

Ieviesīs elektronisko reģistrēšanos automašīnām ārējās sauszemes robežas šķērsošanai

13/06/2025

Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos. No 1.oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot šo robežu...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās atgriezīsies vasarīgs laiks

13/06/2025

Šonedēļ Latvijas teritorijā ir ieplūdusi vēsāka gaisa masa, līdz ar ko gaiss ir kļuvis nedaudz aukstāks. Valsts teritoriju šķērsoja aktīvs ciklons – debesis klāja mākoņi, un visa...

Lasīt tālāk
Video

Saeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs

13/06/2025

Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties

12/06/2025

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....

Lasīt tālāk