Trīs Latvijas bankas soda par Ziemeļkorejas sankciju apiešanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatēja, ka trīs Latvijas bankas – AS “Baltikums Bank”, AS “Privatbank” un AS “Reģionālā investīciju banka” – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā, informē FKTK.
Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.
“FKTK ieskatā šie sodi ir kā preventīvs pasākums no uzrauga puses, lai Latvijas komercbankas nopietni pārvērtētu iespējamos riskus, kas saistīti ar starptautisko sankciju prasību pārkāpšanu vai apiešanu, tai skaitā pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā un nākotnē nepieļautu šādas situācijas iespējamību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un nepārtraukti attīstās noziedzīgo darījumu shēmas, banku iekšējās kontroles sistēmām, t.i., savu klientu saimnieciskās darbības un ar to saistīto risku pārzināšanai, kā to nosaka “pazīsti savu klientu” princips, ir jābūt tādā līmenī, lai bankas netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos. FKTK sadarbība ar citu valstu uzraudzības iestādēm sniedz pārliecību, ka Latvijas banku sektors turpinās pilnveidoties kā stabils sadarbības partneris,” saka FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“FKTK vēlas izteikt pateicību ASV Finanšu ministrijas departamentam – Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (Financial Crimes Enforcement Network” (FinCEN)) par palīdzību šodien veiktajām darbībām,” turpina P. Putniņš.
Visas trīs iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu savlaicīgi konstatēt darījumus, kas noveda pie starptautisko sankciju apiešanas, un rīkotos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 641 514 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā viena mēneša laikā. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā.
Saistībā ar minēto starptautisko sankciju apiešanas darījumiem FKTK veica mērķa pārbaudes AS “Baltikums Bank” un AS “Privatbank”. Savukārt papildus šai mērķa pārbaudei FKTK veica arī plānoto klātienes pārbaudi AS “Reģionālā investīciju banka”, kas aptvēra plašāku bankas iekšējas kontroles sistēmas darbību. Līdz ar to šai bankai piemērotā soda nauda noteikta arī par pārbaudē konstatētajiem NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem. AS “Reģionālā investīciju banka” nebija nodrošinājusi pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību. Banka ir apņēmusies pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, tai skaitā uzlabot IT nodrošinājumu, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.
Kā pamatots FIB sniegtajā informācijā, ārvalstu pilsoņi laika posmā no 2009. līdz 2016. gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Saskaņā ar FIB sniegto informāciju dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs. Jāuzsver – ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai. Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem – šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumu veikšanu caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.
Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem.
Foto:Mario Micklisch/https://www.flickr.com/photos/fvfavo//https://creativecommons.org/licenses/by
Vēl par tēmu:
Nedēļas izskaņā gaidāms lielākoties sauss un silts laiks
Turpmākajās dienās Latvijā gaidāmi lielākoties mierīgi un pavasarīgi silti laikapstākļi. Nedēļas nogalē būtiski nokrišņi nav gaidāmi, un dienās gaiss daudzviet iesils līdz +18…+23°....
Lasīt tālākAug norēķinu summas maksājumu termināļos – tērējam vidēji 19 eiro
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākLDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākNauda vai uzticēšanās? Ko par attiecībām atklāj partnera algas zināšana
Lielākajā daļā partnerattiecību Latvijā ienākumu jautājumi nav noslēpums – 86 % iedzīvotāju zina, cik nopelna viņu partneris, liecina bankas Citadele aptauja. Vienlaikus dati rāda, ka...
Lasīt tālākMaija svētku dienās būs izmaiņas Vivi vilcienu kustības grafikā; ar “Goda ģimenes” apliecību 4. maijā varēs braukt bez maksas
Maija svētku dienās Vivi elektrovilcieni visās četrās līnijās no 1. līdz 4. maijam kursēs pēc brīvdienu grafika. Savukārt dīzeļvilcienu grafiki mainās jau no 29. aprīļa un ir pielāgoti...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākSargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākPieaugot dronu lietotāju skaitam, palielinās pārkāpēju skaits
Strauji augot bezpilota lidaparātu jeb dronu lietotāju skaitam, pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu būtiski pieaudzis arī izdarīto administratīvo pārkāpumu skaits. Valsts aģentūra “Civilās...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālāk