• Tweet

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai vienkāršotu regulējumu, pārskatītu novecojušās tiesību normas un uzlabotu nodokļu administrēšanu. Likumprojekts tika nodots publiskajai apspriešanai vienotajā Tiesību aktu portālā ceturtdien, 30. aprīlī.

Grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.

Vienlaikus tiek precizēti nodokļu maksātāju un administrācijas pienākumi, padarot regulējumu skaidrāku un vieglāk piemērojamu. Piemēram, tiek noteikts, ka deklarācijas iesniedzamas ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pagarinātajos termiņos, ņemot vērā, ka regulējums paredz šādu nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņa pagarināšanu, kā arī tiek aktualizētas normas atbilstoši mūsdienu terminoloģijai un citu normatīvo aktu regulējumam.

Likumprojekts paredz arī uzlabojumus administratīvajos procesos. Plānots ieviest iespēju noteiktos gadījumos sagatavot brīdinājumus elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Tāpat paredzēts atteikties no prasībām, kas zaudējušas praktisku nozīmi. Piemēram, izslēgts regulējums, kas noteica fiziskajai personai kā nodokļa maksātāja papildu pienākumu izņemt algas nodokļa grāmatiņu un iesniegt to darba vietā, kuru tas uzskata par galveno ienākumu gūšanas vietu. Aktuālais regulējums par algas nodokļa grāmatiņu ir noteikts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī saistītajos MK noteikumos.

Vienlaikus tiek pilnveidota pieeja informācijas publiskošanai par pārkāpumiem nodokļu jomā. Turpmāk paredzēts publiskot informāciju tikai par juridiskajām personām, kuru amatpersonām uzlikts administratīvais sods par neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu, tādējādi stiprinot caurskatāmību un vienlaikus ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.

Grozījumi paredz arī modernizēt regulējumu elektroniskās komercijas uzraudzībā, nosakot normatīvajam regulējumam par nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu un informācijas pieprasīšanu no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem atbilstošu kārtību, tostarp attiecībā uz domēna vārdu darbības ierobežošanu un piekļuves bloķēšanu. Piemēram, tiek precizēta kārtība, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē. Tas nodrošinās atbilstību Eiropas Savienības prasībām un uzlabos uzraudzības efektivitāti digitālajā vidē.

Kopumā grozījumi vērsti uz mūsdienīgu, saprotamu un efektīvu nodokļu regulējumu, kas vienlaikus mazina administratīvo slogu un stiprina uzraudzības iespējas.

Publiskā apspriešana norisinās līdz šā gada 14. maijam, un sabiedrībai ir iespēja iesniegt viedokļus un priekšlikumus, izmantojot TAP portālu.

Pēc publiskās apspriešanas noslēguma un saņemto viedokļu izvērtēšanas likumprojekts tiks nodots saskaņošanai iesaistītajām pusēm TAP portālā. Noslēdzoties šim saskaņošanas posmam, tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Savukārt pēc Ministru kabineta atbalsta likumprojekts tiks nodots izskatīšanai Saeimā.