Koalīcija spriedīs par nodokļu reformas pamatnostādnēm
Valdošās koalīcijas partijas pirmdien plāno diskutēt par Finanšu ministrijas piedāvātajām nodokļu reformas pamatnostādnēm.
Turpinot darbu pie jau 2016. gada nogalē pieteiktās nodokļu reformas, Finanšu ministrija (FM) nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu. Atzinumi tiek gaidīti līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
FM jau vairāk kā gadu ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem strādā pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Darba gaitā tika saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektā ietvertie priekšlikumi iepriekš tika atbalstīti Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē vai Nodokļu reformu vadības grupā, kuru vada Ministru prezidents. Tāpat jānorāda, ka nodokļu politikas pamatnostādnes tika veidotas kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem jau kopš pagājušā gada.
Šobrīd valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu arī Nacionālā Attīstības plāna 2020 galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu, kā arī Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu 1/3 no IKP, paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu.
Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, tostarp, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī, nodrošinot resursus, ir izšķiroša, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.
Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga samazināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana.
Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uzņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas.
Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama līdz 2021. gadam.
Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020. gadam var pārsniegt pat 4%, salīdzinot ar pašreizējo Latvijas Stabilitātes programmas 2017. – 2020. gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.
Ņemot vērā, ka plānotās nodokļu politikas izmaiņas samazinās kopējos nodokļu ieņēmumus valstī no darbaspēka nodokļiem, vienlaikus tiek īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļa sloga pārvirzi no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Tirdziņu sezona – kā sagatavoties un izcelties starp citiem tirgotājiem?
Vasara ir daudzu mazo uzņēmēju aktīvākais gadalaiks, jo sākas dažādu tirdziņu, gadatirgu un pasākumu sezona. Konkurence tajos ir liela, tāpēc katram uzņēmējam cītīgi jāgatavojas,...
Lasīt tālākMaija pēdējo nedēļu aizvadīsim ar karstu laiku un pērkona negaisiem
Jau piektdien, 24.maijā, visā valsts teritorijā tika izsludināts dzeltenais brīdinājums par karstumu, valsts austrumu un centrālajos rajonos arī par paaugstinātu ugunsbīstamību mežos. Karstais...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms vasarīgs laiks
Arī turpmākajās dienās gaidāmi līdzīgi laika apstākļi - sauli palaikam aizklās mākoņi, lietus un pērkona dārdoņa galvenokārt tiks novērota valsts rietumos. Gaiss kļūs vasarīgi karsts,...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeima ceturtdien, 23.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Militārā dienesta likuma grozījumus. Tie...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu grozījumam Krimināllikumā
22. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs parakstīja un nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumu grozījumam Krimināllikumā. Vēstulē Juridiskajai komisijai Valsts prezidents...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: Veikalu plauktos jāpalielina vietējo pārtikas preču īpatsvars
“Pārtikas tirgus pētījumā Konkurences padome secina, ka pārtikas preču cenas mazumtirdzniecības tīklos mēdz būtiski atšķirties, kas liecina par konkurenci šajā tirgū un pircēja izvēles...
Lasīt tālākLatvija sāks Rail Baltica pamatlīnijas būvniecību
Sasniedzot vēl vienu Rail Baltica projekta būtisku posmu, Latvija sāks pamatlīnijas būvniecību. 21. maijā Rail Baltica komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas,...
Lasīt tālākLBAS: Likumprojekts par grozījumiem Darba likumā būtiski pasliktina darbinieku tiesības un samazina darba samaksu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā...
Lasīt tālākLIZDA: IZM piedāvā kārtējo reformu, kas situāciju ar pārslodzi un izdegšanu tikai pasliktinās
Pēc vairāk nekā 2000 pedagogu iziešanas ielās un pie valdības ēkas notikušā piketa šovakar Izglītības un zinātnes ministrijā ir sākušās sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes...
Lasīt tālākLatvijas vidējais kredītņēmējs – trīsdesmitgadnieks ar augstiem ienākumiem
Kā rāda 2024. gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem...
Lasīt tālāk