Reformu mērkaķis Izglītības ministrijā

Vai zināt kāds izskatās reformu mērkaķis? Liels un spalvainām ausīm? Nez vai. Un diez vai kāds to vispār ir redzējis. Bet vismaz Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tas noteikti mājo, jo pēdējā laikā reformu vārds šajā ēkā tiek locīts no rīta līdz vakaram. Un droši vien tikai īsts mērkaķis spētu tā izkropļot reformu patieso būtību, kad ar skaļām, bet tukšām frāzēm, kā arī pievilcīgu reklāmas izkārtni ar košiem banānu ķekariem (lasi – reformu šķietamajiem ieguvumiem) tiek aizsegtas mūsu valsts izglītības sistēmas satrunējušās sienas un pamati.
Jau ilgstoši valsts izglītības sistēma cieš no IZM neizdarībām un visatļautības – apšaubāmas reformas, to plāna neesamība, nepamatotas reorganizācijas un ministrs, kurš nozari vada, izmantojot padomju laiku metodes, kad nevienam nebija tiesību iebilst vai nepakļauties noteiktajām iecerēm. Kopš “Vienotības” deputāts Kārlis Šadurskis atrodas pie izglītības nozares vadības stūres, arvien biežāk nākas dzirdēt par jaunām reformām – sākot ar pedagogu atalgojuma modeli, kura solījumi par vienlīdzību un taisnīgumu cieta smagu neveiksmi, beidzot ar nepamatotām augstskolu reorganizācijām, kur plāna vietā figurē tikai īss melnraksts bez konkrētiem skaitļiem un ekonomiskā pamatojuma. Šķiet, ka ministrs Šadurskis tikai imitē strādāšanu, jo, kā citādi, ja beigu beigās reformas nesniedz vēlamo rezultātu?
Varam jau teikt, ka nekārtības IZM bija manāmas arī iepriekš, taču līdz ar apstiprināto pedagogu atalgojuma modeli ministrijas neizdarības beidzot kļuva visiem pamanāmas. Pedagogu atalgojuma modeļa mērķis bija panākt vienlīdzīgu atalgojumu visiem pedagogiem, taču reformas rezultātā bija arī zaudētāji. Tam pa vidu sašutumu raisīja arī 1,7 miljoni eiro, kas palika pāri no algu reformai paredzētajiem 9 miljoniem, kurus ministrija piepeši nolēma izmantot citiem mērķiem. Tālāk ministrija apstiprināja apšaubāmos “pedagogu lojalitātes” grozījumus, kurus par sasteigtiem atzina arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Izmaiņas, kuras tika izstrādātas bez sociālo partneru iesaistīšanas, izraisīja pedagogu un to pārstāvošo arodbiedrību sašutumu –par kādiem grēkiem gan skolotājiem uzlikta tāda aizdomu ēna? Tas gan nebija pēdējais pārsteigums – tikpat steidzīgi šā gada sākumā tika virzīta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācija. Bez garām diskusijām tika nolemts, ka RPIVA būs pirmā augstskola, kuru reorganizēs, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Lielu mācībspēku sašutumu raisa fakts, ka ministrija līdz pat šai dienai nav spējīga uzrādīt akadēmijas reformas plānu un izklāstīt loģiskus argumentus. Tā vietā arvien vairāk pieaug aizdomas, ka RPIVA reorganizācijas pamatā, visticamāk, ir slēptas finanšu shēmas. Turklāt par IZM neizdarību nāksies maksāt arī valstij, jo Latvijas Universitāte un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) paziņojušas, ka varētu prasīt valdībai kompensācijas par zaudējumiem, kas radīsies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentu pārņemšanas rezultātā.
Šīs nav vienīgās reformas, kuras liek uzdot jautājumus par to, kāda ir turpmākā Latvijas izglītības sistēmas nākotne un, vai mēs varam paļauties, ka ministrija godprātīgi darīs savu darbu? Pašlaik gaisma tuneļa galā vēl nav redzama un tuvākajā nākotnē smagu likteni var piemeklēt lauku skolas, jo gaidāma skolu tīklu reorganizācija, tāpat pedagogiem nāksies pielāgoties jaunam mācību saturam, savukārt, skolēniem iespējama mācību gada pagarināšana un pat skolu gaitu uzsākšana no sešiem gadiem, kas, pēc ministra skaidrojuma, nepieciešams, lai valstij ātrāk tiktu maksāti nodokļi. Līdzīgi kā iepriekš nosauktās reformas, kuras nav sniegušas vēlamo rezultātu, arī šīs pašlaik tie virzītas sasteigti un bez plašām diskusijām, liekot apšaubīt to īstos mērķus.
Ar šādu IZM darbību, kuru pamatā acīmredzot ir sabiedrībai neizprotami mērķi, nekur tālu gan netiksim. Šobrīd izglītības sistēma cieš no tik daudziem trūkumiem un nepilnībām, ka apšaubāms ir fakts, ka galvenās problēmas – zemās skolotāju algas, motivētu skolotāju trūkums un nepietiekamā mācību kvalitāte tuvākajā laikā tiks atrisinātas. Tā vietā mūs, visticamāk, gaida tukši solījumi, ka viss jau tiek darīts izglītības kvalitātes vārdā, par ko gan šaubāmies.
Reformu mērkaķis Izglītības ministrijā. Cik ilgi vēl mums būs viņš jāpacieš?
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālāk