• Tweet

Savas pēdējās nedēļas Krievijas vēstnieka amatā Latvijā pavada Aleksandrs Vešņakovs. Viņš šeit ir jau deviņus gadus, kas ir netipiski ilgi, jo vēstnieka vidējais rezidēšanas ilgums parasti ir 5 gadi. Šonedēļ Vešņakovs bija Saeimā, lai atvadītos no Latvijas – Krievijas sadarbības grupas. Viņa vietā nāks Jevgēņijs Lukjanovs, Vladimira Putina vadītās Drošības padomes sekretāra vietnieks, cilvēks ar lielu ietekmi Drošības struktūrās, kurš uzrauga Krievijas ārpolitiku, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jevgēņijs Lukjanovs ir dzimis Pēterburgā 1951.gadā. Šobrīd ir Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa vietnieks. Šīs padomes vadītājs ir Vladimirs Putins.

Ziņas par Lukjanova biogrāfiju ir skopas. Pēc izglītības angļu valodas filologs Lukjanovs 70 gados strādāja Ļeņingradas militārajā rūpnīcā Impulss. Vēlāk kļuva par žurnālistu savienības funkcionāru. Strādājis PSRS ārlietu ministrijā, pēc tam īsu brīdi bija Ermitāžas direktora vietnieks, bet no 1993. – 2006.gadam vadošos amatos Drēzdenes bankā un Vņeštorgbank. Pēc tam sācis strādāt Krievijas prezidenta administrācijā, bet 2010.gadā iecelts Drošības padomē. Krievijas varasiestādes nav publiskojušas, kādi tur ir Lukjanova pienākumi. Spriežot pēc viņa nedaudzajiem publiskajiem izteikumiem, tā varētu būt starptautiskā politika. Vienā no uzstāšanās reizēm Militārās politikas centra rīkotajās zinātnes dienās 2014.gadā Lujanovs iezīmēja Krievijas interesi par notiekošo Sīrijā – divus gadus pirms tur iebruka Krievijas armija.

“Viens no Krievijas Drošības padomes prioritārajiem jautājumiem ir Sīrijas demilitarizācijas jautājums. Formējās mūsu līnija attiecībā pret citām valstīm, kā arī reģionālajiem forumiem. Krīzes situācijas, tai skaitā situāciju Ukrainā, dažās centrālāzijas valstīs, šie un ne tikai šie jautājumi ik dienas atrodas drošības padomes un tā aparāta redzeslokā,” teica Lukjanovs.

Lukjanovs ir piedalījies attiecību veidošanā ar Indiju un Ķīnu. Tiešs savos izteikumos Lukjanovs ir bijis attiecībā pret NATO valstīm. 2015.gadā viņš paziņoja par Krievijas gatavību izdarīt triecienus pa NATO militārajiem objektiem Polijā un Rumānijā, kur ASV izvietoja raķešu pārtveršanas ierīces.

Pirms pāris mēnešiem Krievijas valsts domes apakšpalātas Ārlietu komisija atbalstījusi Lukjanova kandidatūru vēstnieka amatam Latvijā. Lai gan līdz šim izskanējušas šaubas, vai Latvija Lukjanovu apstiprinās, pašreizējais Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs šonedēļ paziņoja, ka Latvijas Ārlietu ministrija tomēr devusi piekrišanu.
Lujanovs uz Latviju pārcelšoties nākamā gada sākumā. Tad arī Maskavā atgriezīsies Vešņakovs.

“Mēs ar jums esam nokļuvuši attiecībās, kas nav tās pašas labākās mūsu vēsturē. To ir rūgti apzināties. No skatu punkta te ir Latvijas valsts vaina. Jāveicina dialogs. Jāatgriežas pie pragmatiskiem sadarbības principiem. Pie savstarpējās cieņas principiem un labām kaimiņattiecībām. Tādēļ novēlējums manam sekotājam, ar kuru es satikšos janvārī – pieturēties pie šī kursa,” norāda Vešņakovs.

Cilvēki, kuriem bijušas regulāras darīšanas ar Krievijas vēstnieku Vešņakovu, atceras kādu interesantu niansi. Līdz iebrukumam Krimā 2014.gadā ar vēstnieku varēja parunāties privāti. Pēc tam gan nē. Viņu vienmēr pavadījusi kāda vēstniecības persona, kas pierakstījusi, ar ko viņš runā un vai neizpļāpā kaut ko lieku.

Arī šonedēļ Vešņakovam tiekoties ar Saeimas deputātiem no viņa ne soli neatkāpās kāds jauns Krievijas vēstniecības darbinieks. Nekā personīga izdevās noskaidrot, ka viņa uzdevums ir nodrošināt, lai vēsnieku maiņa notiktu plūstoši.

Ne Lukjanovs, ne Vešņakovs nav karjeras diplomāti. Pirms deviņiem gadiem Vešņakovs bija Krievijas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņu vēstnieka darbam Latvijā akreditēja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš uzskata, ka Lukjanovs būs daudz patstāvīgāks savos lēmumos kā Vešņakovs, jo Krievijas hierarhijā Nacionālās drošības padomes sekretāra vietnieka postenis ir ārkārtīgi ietekmīgs.

“Pirmkārt, jebkurš lielās kaimiņvalsts vēstnieks īpaši šajā starptautiskajā situācijā jāuztver ar ļoti lielu piesardzību. Viņam noteikti tiks dots uzdevums, viņš noteikti būs sagatavots savam uzdevumam, veiks to, kā parasti krievu diplomātiem tas ir raksturīgi ļoti izpildīgi. Kāds varētu būt uzdevums, grūti pateikt, bet es pievērstu uzmanību, ka pēdējā laikā Krievijas mediji ir pārtraukuši negatīvo kampaņu pret Latviju un tās vietā ir pozitīva kampaņa jeb pozitīvi stāsti par Latviju (…) Krievijas specdienestu lomas pieaugumu Latvijā. Viņu aktivitātes pieaugumu Latvijā. Un es vēlreiz teikšu – nebūt nav viņiem jābūt agresīviem. Viņi var būt arī ļoti draudzīgi, bet tai pašā laikā viltīgi, ar konkrētu mērķi, kas ir jāsasniedz, nu varbūt ne dažos mēnešos, bet dažos gados,” norāda eksprezidents Valdis Zatlers.

Vešņakovs līdz šim bija centies satuvināties ar visa spektra Latvijas politiķiem. Vienīgā partija, ar kuru viņam nebija kontaktu, bija Nacionālā apvienība. “Nekā personīga” pamanīja Krievijas vēstnieku tiekoties ar Jāni Urbanoviču, Dzintaru Zaķi, Solvitu Āboltiņu un ZZS līderi Augustu Brigmani.

Pats Vešņakovs norāda, ka satiekas ar tādiem, kas nebaidās no konkrētiem uzstādījumiem, kas saprot, ka ar Krieviju ir jāved dialogs, ar Krieviju ir jāsadarbojas, no Krievijas nav jānorobežojas, Krieviju nedrīkst ignorēt.

Foto:ana.m/https://www.flickr.com/photos/kaptkurtz//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/