• Tweet

Neskatoties uz to, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) viens no galvenajiem ieviešanas mērķiem bija atvieglot mazajiem uzņēmējiem nodokļu aprēķināšanu un samaksu, plānotās šī nodokļa režīma izmaiņas sarežģīs dzīvi ne tikai tiem, kuru sniegtais pakalpojums ietilps MUN aizliegtajās nozarēs, bet arī plašāka spektra uzņēmumiem, ja to darbība skars gan aizliegtās, gan MUN atļautās nozares.

Reaģējot uz MUN nozares pārstāvju protestiem un uzņēmumu organizāciju neapmierinātību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka mikrouzņēmuma nodokļa regulējumu atmetīs atpakaļ parlamentam, uzsvērdams, ka, jau pērn lemjot par izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzēts uzdevums izstrādāt jaunu likumprojektu ar jauniem atvieglotiem nosacījumiem mazajam biznesam. Taču šis darbs nav paveikts un tagad tiek pagarināts šī uzdevuma izpildes termiņš. Tas gan nenozīmē, ka mikrouzņēmumu likvidācija no valdības puses neturpināsies, tā tikai tiks atlikta uz vēlāku laiku.

Papildus tam mikrouzņēmumu vadītāju galvenā sāpe paliek nemainīga – norma par minimālo sociālo iemaksu līmeni paliek spēkā. Vismaz pagaidām. Tas nozīmē, ka sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Tas nozīmē, ka nākamgad par katru nodarbināto darba devējam obligātajās sociālajās iemaksās būs jāmaksā ne mazāk kā 97,16 eiro mēnesī.

Šāds slogs daudziem mazajiem uzņēmējiem var izrādīties nepanesams, jo obligātās sociālās iemaksas 97,16 eiro mēnesī par katru darbinieku, būs jāmaksā neatkarīgi no tā vai mikrouzņēmumam ir vai nav bijuši ieņēmumi. Turklāt par salīdzinoši mazām algām ( kādas parasti maksā mikrouzņēmumi), nodokļu apjoms kopējā izmaksu summā var sasniegt līdz pat 100% no darbiniekam izmaksājamās summas.

Uzņēmēji ir pārliecināti, ka gaidītās izmaiņas kārtējo reizi palielinās darbaspēka nodokļu un administratīvo slogu, kas savukārt negatīvi draud ietekmēt uzņēmumu turpmāko attīstību. Kā arī īpaši satraukti ir darbinieki, kas strādā pusslodzi, jo nu viņi var kļūt neizdevīgi saviem darba devējiem.

Arī eksperti nezina, ko ieteikt mazajiem uzņēmējiem, jo par tuvāko nākotni pastāv plašas neskaidrības. Šajā situācijā gluži vai pārsteidzoši šķiet valdības centieni manipulēt ar sabiedrību, mierinot, ka viss būs labi. Valsts prezidents, stāstot, par to, ka Mikrouzņēmumu nodokļa grozījumi tiks pārskatīti patiesībā stāsta par neko. Tāpat kā finanšu ministres Danas Reizniece – Ozolas un Ministra prezidenta Māra Kučinska pirms budžeta solījumi neskarties klāt nodokļiem, izrādījušās tukšas runas. Tauta vēlas uzticēties valsts varai, bet šī situācija pierāda, ka valdība pati dara visu iespējamo, lai tā nenotiktu.

Pagaidām koalīcijas partijas šodien konceptuāli vienojušās atteikties no plāna nākamgad ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni. Savukārt iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%.