Pazudušos iedzīvotājus šogad neatradīs
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) turpina atrunāties, kāpēc tā nespēj ne pabeigt šajā gadā notikušo tautas skaitīšanu, ne arī akceptēt vai nu fiziski saskaitīto personu kopumu, vai kādu no novērtējumiem par iedzīvotāju skaita izmaiņām.
Vakar par CSP atbildīgajā Ekonomikas ministrijā notika neafišēta sanāksme, kurā sprieda, ko meklēt turpmāk – vai joprojām Latvijas iedzīvotāju skaitu vai varbūt sešarpus miljonus latu, kurus CSP iztērējusi it kā par tautas skaitīšanu. Puses tomēr šķīrās draudzīgi. CSP apsolīja, ka nākamā gada otrajā nedēļā tā kaut kādu skaitli nosauks, bet valsts iestādes augstu vērtēja CSP prasmi atrakstīties, atrunāties un nenosaukt tādu Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas bojātu Latvijas tēlu investoru acīs. Jo īpaši ieinteresētas uzturēt savā teritorijā mirušās dvēseles – varbūt patiešām mirušus un varbūt izceļojušus cilvēkus – ir Latvijas pašvaldības.
CSP tad nu dara, ko var, lai valstī skaitītos vairāk cilvēku. Pirmkārt, CSP katru mēnesi publicē valsts iedzīvotāju skaitu, it kā CSP to zinātu. Jebkurš interesents CSP datu bāzē var atrast, ka valstī šā gada oktobrī ir dzīvojuši 2209,8 tūkstoši cilvēku. Jā, iedzīvotāju skaits sarūk: oktobrī –830 uz izmiršanas un – 620 uz izceļošanas rēķina, bet šādā veidā iedzīvotāju skaits var dilt vēl desmit gadus, psiholoģiski jūtīgo divu miljonu robežu nepārkāpjot. Otrkārt, CSP ir jāmeklē nevis iedzīvotāji, bet nievājoši vārdi par to, cik nezinātniski, nepamatoti, nekorekti, metodoloģiski nepareizi utt. rīkojies Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans ar paziņojumu, ka izceļojuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku. M. Hazans sakās atradis ziņas par nepilniem 170 tūkstošiem emigrantu no Latvijas tajās ārzemju datu bāzēs, kuras fiksē cilvēku ieceļošanu, stāšanos darbā un iestāšanos sociālās apdrošināšanas sistēmās. Pierēķinot uz eksotiskām valstīm aizbraukušos un tos, kuriem savu ieceļošanu citās valstīs negribas afišēt, izceļotāju skaits sasniedz 200–250 tūkstošus cilvēku.
Mazliet pieticīgāku skaitli 178 tūkstošus nosauc Latvijas Bankas analītiķis Oļegs Krasnopjorovs. Viņš rēķinājis citādi – saskaitījis Rīgas ostā un lidostā izbraukušo cilvēku pārsvaru pār iebraukušajiem un nonācis pie rezultāta, kas ļoti tuvs iepriekšējam. Abu pētnieku domas dalās par nākotni. Pirmais paredz vēl 100 tūkstošu cilvēku izceļošanu 3–4 gadu laikā, bet otrais sola emigrācijas viļņa noplakšanu līdz trīsdesmit tūkstošiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālāk