Ieceļotāji nedrīkst būt priviliģētāki par pašu iedzīvotājiem
Pēdējo gadu laikā ir daudz runāts par sociālās nevienlīdzības mazināšanu starp dažādām sabiedrības grupām, tomēr spilgts nevienlīdzības piemērs ir atrodams starp to, kāds ir valsts atbalsts pašu iedzīvotājiem un kāds tas ir imigrantiem. Te būtu jāuzsver ne tikai nesamērīgi lieli pabalsti bēgļiem, bet arī citi atbalsta veidi, kuri ir iestrādāti vēl neapstiprinātajā rīcības plānā par patvērumu meklētāju uzņemšanu Latvijā. Jebkurš tautietis, kurš atgriežas no ārzemēm, varētu tikai sapņot par individuālo konsultantu, kurš palīdzētu viņam risināt dažādus sadzīviskus jautājumus. Līdzīgi jebkurš varētu vēlēties, lai viņam piemeklē mazcenas īres dzīvokli, izsniedz aizdevumu pirmajai īres iemaksai un citus labumus, kurus ir plānots piešķirt bēgļiem.
Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja dažus ierēdņu absurdos priekšlikumus pateiktu darbavietās, kur strādājošie saņem minimālo algu, tad viņi ar veselu ādu neatgrieztos savos krēslos. Piemēram, ka būtu jāturpina maksāt bēgļu pabalstu, ja persona sāk strādāt. Pamatojums – citādi viņš nebūs motivēts strādāt. Citiem vārdiem sakot, latvietim ir jābūt motivētam strādāt par 265 eiro “uz rokas” (minimālā alga, ja ir iesniegta nodokļu grāmatiņa), bet eritrejietis būs apmierināts tikai ja viņam būs 265 eiro (alga) + 256 eiro (bēgļu pabalsts) = 521 eiro “uz rokas”.
Es patiesi nesaprotu šos cilvēkus, kuri ne tikai aicina Latvijā ievest jaunus imigrantus, bet vēlas arī iebraucējiem noteikt priviliģētāku stāvokli nekā pašu iedzīvotājiem. Šāda selektīva attieksme ir jānocērt saknē, jo vēlāk to būs daudz grūtāk izdarīt.
Vēlos sniegt nelielu ieskatu arī diskusijās par daudz apspriestajiem bēgļu pabalstiem, kuri šobrīd ir 256 eiro pieaugušajiem un 76 eiro bērniem. Papildus bēgļi var saņemt virkni citus pabalstus (ģimenes valsts pabalstu, bērnu kopšanas pabalstu, minimālo pensiju utml.). Rezultātā, ja bēgļu ģimene (bērns, 2 vecāki, 2 vecvecāki) nav pieteikušies nevienam citam pabalstam, bet saņem tikai bēgļu pabalstu, tad mēnesī viņi iegūst 1 100 eiro. Ja viņi piesakās vēl citiem pabalstiem, tad summa ir vēl lielāka, un šī nauda tiek maksāta tikai par to, ka viņi ir.
Nacionālā apvienība rosināja samazināt pabalstu bēgļiem, pielīdzinot to atbalstam, kuru saņem mūsu pašu iedzīvotāji. Viens variants pielīdzināt to garantētajam minimālajam ienākumu līmenim – 49,80 eiro mēnesī. Otrs variants pielīdzināt to valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (minimālā pensija) – 64 eiro mēnesī. Ja pieaugtu valsts sniegtais atbalsts mūsu pašu iedzīvotājiem, tad tas pieaugtu arī bēgļiem. Koalīcijas partijas konceptuāli atbalstīja samazinājumu, bet norādīja, ka par summu būtu jādiskutē, lai nerastos papildus slogs pašvaldībām. Premjerministre ierosināja samazināt pabalstu līdz 130-150 eiro mēnesī, bet aicināja par konkrētu samazinājumu summu vienoties Iekšlietu ministrijas organizētajā darba grupā.
Ilzes Pētersones Godmanes vadītā darba grupa klaji ignorēja koalīcijas un premjerministres viedokli par pabalstu samazināšanu, un pēc divām nedēļām pateica, nevis līdz kādai summai pabalsti būtu jāsamazina, bet, ka pabalsti vispār nebūtu samazināmi. Politiķi pieņems lēmumu par samazinājumu, bet šis piemērs norāda, ka daļa no ierēdniecības ir atrauta no realitātes un tai ir visatļautības sajūta, ja tā nepilda pat premjerministres uzdoto.
No daudzu ierēdņu puses un atsevišķu ministru puses ir dzirdēti absurdi apgalvojumi, ka gadījumā, ja bēgļu pabalsts tiks samazināts, ieceļotājiem būs jādzīvo uz ielas, pieaugs noziedzība, sociālā spriedze utml. Premjerministram vajadzētu patriekt šādus ierēdņus, kuri nodarbojas ar cinisku šantāžu, lai izsistu lielāku atbalstu noteiktai cilvēku grupai.
Ja ierēdņi patiesi rūpētos par valsti, tad kāpēc nekas nav darīts, lai minimālā pensija būtu vidmaz tikpat liela kā bēgļu pabalsts? Šobrīd tā ir 4 reizes mazāka. Vai patiesi patvērumu meklētāji ir pirmā kategorija, kurai būtu jānodrošina atbilstošs dzīves līmenis, it īpaši, ja tā nebūt nav trūcīgākā kategorija. Reti kuram latvietim mājās glabājas 10 000 skaidrā naudā, tomēr lielai daļai patvēruma meklētāju šāda nauda ir bijusi, lai samaksātu kontrabandistiem, kuri pretlikumīgi šos cilvēkus ir nogādājuši Eiropā. Ne visiem latviešiem mājās ir dators, bet personas, kuras šobrīd uzturas patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” var lepoties ar saviem planšetdatoriem. Nevajag aizmirst arī faktu, ka daļai no “bēgļiem” ir ievērojami uzkrājumi, kurus viņi nereti ir ieguvuši noziedzīgā ceļā.
Par argumentu, ka bēgļu pabalsta samazinājums veicinās noziedzības pieaugumu… Kā tad paliek ar skaistajiem stāstiem par to, ka Latvijā nonāks mums draudzīgi, kulturāli cilvēki, kuri bēg no kara? Vai tomēr tie ir bijuši meli?
Un vai ir cienīgi teikt, ka sabiedrībai ir jāmaksā lieli pabalsti iebraucējiem, lai ieceļotāji neapdraudētu sabiedrību, kurā viņi ir atbraukuši dzīvot? Pieļauju, ka arī vairākās Vakareiropas valstīs ir bijuši šādi “gudri” ierēdņi un politiķi, kuri ir rosinājuši maksāt ievērojamus pabalstus imigrantiem, bet nav atbildējuši par sekām, ka šie cilvēki vēlāk nav bijuši motivēti strādāt un tādejādi veseli cilvēki ir kļuvuši par slogu pārējai sabiedrībai.
Latvijai nevajag jaunus imigrantus, bet vēl jo vairāk nedrīkstam nostādīt iebraucējus priviliģētākā stāvoklī nekā mūsu pašu iedzīvotājus. Ja kāds ieceļo Latvijā, tad viņam ir jāspēj dzīvot tāpat kā dzīvo pamatiedzīvotāji, un viņš nav mākslīgi jāuztur par nodokļu maksātāju naudu. Ja šis cilveks to nespēj, tad viņam šeit nav jādzīvo.
Jānis Dombrava, Saeimas deputāts
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk
