Vai Saeimā darbojas izmeklētāju un prokuroru lobijs?
Latvijas Zvērinātu advokātu padome brīdina par sekām, ja Saeima šodien patiešām noteiks valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem.
Šodien Saeima paredzējusi grozīt likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Pieņemšanai galīgajā lasījumā paredzētais teksts sākas ar valsts amatpersonu uzskaitījumu, kur pirmajā pozīcijā ir Valsts prezidents, bet pēdējā, divdesmit sestajā – maksātnespējas administratori. Turpat tālāk seko precizējums, ka viņiem šis statuss pienāksies no nākamā gada 1. janvāra.
Likumprojektā uzrādītais datums radās pēc Saeimas balsojuma atlikt šā statusa piešķiršanu par pusgadu. Tik ilgā laikā dažādās apspriedēs un darba grupās vajadzēja atrast veidu maksātnespējas administratoru un valsts amatpersonu tiesību un pienākumu apvienošanai, kas izrādījusies tukša laika šķiešana. Lai kaut ko tādu izdarītu, būtu jāmaina visa Latvijas likumdošana. Iepriekš šī problēma tika aplūkota vairāk no maksātnespējas procesa viedokļa. Visiespaidīgākā šajā ziņā bija Liepājas metalurga administratora Harija Velmera liecība, ka gadījumā, ja viņš būtu administrējis uzņēmuma bankrotu, ievērojot valsts amatpersonai uzliktās prasības, viņš būtu ticis nevis līdz uzņēmuma mantas pārdošanai, bet labi ja pabeidzis mantas inventarizāciju. Šajā sadaļā nākamais drauds ir faktiska maksātnespējas procesu apstādināšana, ja 158 no 321 administratora varbūt jau rīt paziņos, ka viņi atstāj šo darbu. Viņi ir zvērināti advokāti, kuri nespēs būt advokāti, ja paliks arī administratori.
Zvērinātu advokātu padome ir nosūtījusi vēstuli visām augstākajām valsts amatpersonām ar skaidrojumu, kas tieši nav savienojams valsts amatpersonas un zvērināta advokāta pienākumos. Tas, ka valsts amatpersonām «jānorāda visa informācija par personām, kuras pie advokāta vērsušās pēc juridiskās palīdzības». Pirmajā brīdī tas pārsteidz, jo šķiet, ka advokātu klientu saraksts atklājas pats no sevis, kad advokāts uzstājas tiesās vai preses konferencēs un apmeklē iestādes to klientu vārdā, kuri sēž cietumā vai slēpjas ārzemēs. Šo situāciju NRA.lv izskaidroja advokāti Guna Kaminska un Andris Rukmanis. Izrādās, ka jutīgā informācija ir maksātāju saraksts, kas nesakrīt ar aizstāvamo un pārstāvamo personu sarakstu. Ja izmeklētāji un prokurori uzzināšot, kas un cik dārgi īstenībā apmaksā advokāta darbu, viņi gūšot lielas iespējas aizstāvību izjaukt. Varētu domāt arī tā, ka daļu vai lielāko daļu ienākumu advokāti gūst ne jau par dimdošām runām tiesu zālēs, bet tieši par to, lai tiesu procesu nebūtu. Tādā gadījumā lielāko maksātāju saraksts proporcionāli samaksātajām summām parādītu, cik lielas aizdomas krīt uz katru maksātāju par viņa noziegumiem, kuru slēpšanai izlietota advokātiem atdotā nauda.
Plašo publiku advokātu argumentācija pārliecina par pretējo, t.i., pārliecina, ka advokātu klientu sarakstu atklāt noteikti vajag. Cita lieta, ka to nevar panākt, piespiežot atklāt klientus tikai 158 advokātiem no apmēram 1200 advokātiem Latvijā. Turklāt arī šie advokāti sola drīzāk atteikties no administrēšanas nekā no advokatūras.
Ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā šodien nodarbosies ne jau tauta, bet Saeimas deputāti, kas atrodas pavisam citā situācijā. Pagājušā gada 11. decembrī visi mediji publiskoja informāciju, ka «Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas aizturējusi septiņas personas, tostarp no Saskaņas ievēlētā Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu, restorānu tīkla Gan bei līdzīpašnieci Gaļinu Karmačaku. Gan Bei īpašnieki ik mēnesi no kases aparātiem izzaguši līdz 800 000 eiro skaidras naudas.» Ja nepilnu gadu vēlāk jau var teikt, ka neviens no reālajiem vaininiekiem nekādu reālu sodu nesaņems, tad taču skaidrs, ka tieši Saeimas deputātus, ministrus, tiesnešus utt. visvairāk apdraud advokātu klientu sarakstu publiskošana. G. Kaminska piebilda, ka tas taču varētu notikt arī ar hakeru palīdzību. Advokāti nesaprot, kā Saeimas deputāti var nesaprast pašas vienkāršākās kopsakarības starp viņu lēmumiem un to izraisītajām sekām.
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk
