Vējonis: Rietumi ir pieļāvuši lielu kļūdu, vērtējot Krieviju pēc saviem standartiem
Rietumi ir pieļāvuši lielu kļūdu, vērtējot Krieviju pēc saviem standartiem, uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Aizsardzības ministrs atklāja diskusiju par drošības situāciju Baltijas reģionā, norādot, ka Latvijas vēsture ir iemācījusi vairākas vērtīgas atziņas: “Pirmā un vissvarīgākā – demokrātiskās vērtības ir svarīgas ne tikai, lai nodrošinātu individuālo brīvību, bet arī, lai aizsargātu mūsu valsts neatkarību,” sacīja Vējonis.
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Rietumvalstis nav pareizi novērtējušas Krievijas uzvedību un attieksmi pret citām valstīm, jo būtībā Krievijas attīstība ir atkarīga tikai un vienīgi no tās iekšējās attīstības dinamikas.
“Tā ir bijusi mūsu, Rietumvalstu, lielāka kļūda, ka esam vērtējuši Krieviju pēc saviem standartiem. Neskatoties uz to, ka Krievijas darbi nesaskan ar vārdiem, mēs ticējām, ka Krievijā notiek pozitīvas pārmaiņas,” sacīja R.Vējonis.
“Mēs esam kļūdījušies, neatzīstot, ka Krievija attīstās, balstoties vienīgi uz savu ideoloģiju, tās ekonomika ir pilnībā atkarīga no jēlmateriāliem, jo īpaši enerģētikas. Tādējādi Krievijas varai ir nepieciešams demonstrēt militāras, uzvaras, ko mēs arī redzam pēdējos gados.”
“Krievijas agresija Ukrainā nepārprotami iezīmē tās vēlmi pārskatīt robežas, kādas Eiropā tika izveidotas pēc Aukstā kara,” sacīja Vējonis. “Jau otro reizi piecu gadu laikā Krievija pielietoja militāru spēku pret suverēnu valsti, kas reiz bijusi Padomju Savienības sastāvā.”
Aizsardzības ministrs norādīja, ka Krievija ir kļuvusi par ilgtermiņa problēmu, jo nav sagaidāmas pārmaiņas ne tās iekšpolitikā, ne tās uzvedībā starptautiskajā politikā, pat ja tiks “iesaldēta” situācija Austrumukrainā:”Līdz ar to attiecībā uz Krieviju es saredzu divus lielus izaicinājumus. Pirmkārt, kā attīstīt mūsu atturēšanas spēju tā, lai nerastos šaubas par apņemšanos pildīt starptautiskās drošības saistības, un, otrkārt, kā attīstīt un pastāvīgi ieviest mūsu ilgtermiņa politiku attiecībā pret Krieviju,” uzsvēra Vējonis.
“Esam sapratuši, ka Krieviju var atturēt ar dažādiem līdzekļiem. Pirmkārt, ar mūsu pašu spēju, apņemšanos stāties pretī, otrkārt, ar sabiedroto, jo īpaši, ASV klātbūtni Baltijas valstu teritorijā, un, treškārt, ar padziļinātu vispārējo izpratni par Krievijas uzvedību. Tikai šie visi komponenti kopā var kalpot par ticamiem atturēšanas pasākumiem mūsu reģionā,” savu viedokli pauda Vējonis.
Aizsardzības ministrs norādīja, ka hibrīdkarš Latvijai nav nekas jauns: “Esam saskārušies ar Krievijas izvērsto hibrīdkara darbību jau gadiem. Krievija ir mēģinājusi novērst integrācijas procesus Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, izmantojot propagandu, finansējot dažādas nevalstiskās organizācijas un citos veidos tiecoties ietekmēt cilvēku prātus, lai sētu neuzticību valstij.”
Vējonis uzsvēra sekojošus aspektu, lai veiksmīgi stātos pretī hibrīdkaram: “Pirmkārt, jāapzinās, ka situācijas neskaidrība, neizpratne ir noteicošā, lai hibrīdkarš izdotos, jo tādā situācijā ir pārāk daudz šaubu un jautājumu. Otrkārt, mums iespēju robežās jāidentificē un jāanalizē problēmas, mums pašiem jāapzinās mūsu vājas vietas, trūkumi un ievainojamība – tas ir priekšnoteikums, kai kliedētu neskaidrību. Un treškārt, tādēļ tik svarīga ir stratēģiskā komunikācija, jo vēl pirms militāra konflikta uzsākšanas ar tās palīdzību varam glābt mūsu cilvēku sirdis un prātus no mūsu sabiedrībām naidīgiem vēstījumi.”
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk
