Rīga vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju; valsts apšauba lietderību
Rīgas dome kopā ar privātu kompāniju Rīgā vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju. Pilsētā siltuma jaudas pietiek jau tagad, tādēļ bez šāda projekta varētu iztikt, taču pašvaldību vada sauss aprēķins – apkurināšana ar šķeldu maksātu lētāk, kaut gan ne visi tam piekrīt. Pret šādu projektu iebilst valsts, jo tas būtu tiešs konkurents “Latvenergo”, kura iekārtu modernizēšanā ieguldīta liela nauda, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Jaudīgu šķeldas katlu māju uzņēmumam “Rīgas siltums” (RS) piedāvāja celt RS mazākuma akcionārs “Enerģijas risinājumi”. Pērn abi nodibināja kopuzņēmumu – “Rīgas BioEnerģija”, kurā katram dalībniekam pieder puse. ER īpašnieks ir “TAK investīcijas”. Šīs akciju sabiedrības akcionāri nav publiski jāuzrāda, bet kā vienīgo akcionāru sevi nosauc Guntars Kokorevičs.
Kokorevičs pirms pāris gadiem atpirka ekspremjera Andra Šķēles ģimenes atkritumu biznesu, tagad viņam pieder lielākais atkritumu izvedējs “Clean R”, liecina raidījuma rīcībā esošā informācija.
Šķeldas katlu māja paredzēta Daugavas labajā krastā. Tur siltuma jaudas jau pilnībā nosedz “Latvenergo” gāzes termoelektrocentrāles (TEC), tādēļ šķeldas katlu māja būs tiešs konkurents. Tikmēr pilsētas plānošanas dokumentos šāda šķeldas katlu māja nav atrodama.
“Šķeldas katls ir paredzēts Daugavgrīvā, bet mazas jaudas,” skaidro Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna, nespējot komentēt RS lēmumu celt katlu māju ar aptuveni 100 MW jaudu Daugavas labajā krastā.
RS vēlmi pamato ar vēlmi samazināt tarifu, savukārt valsts puse saskata situāciju otrādi, proti, TEC vienlaicīgi spēj ražot gan elektrību, gan siltumu, savukārt ja siltums Rīgai nav vajadzīgs, elektrība izmaksā dārgāk.
“Elektrība tiek tirgota vairumtirdzniecības biržā, un ja TEC neražo siltumu, tad cena ir augstāka, līdz ar to arī biržas cena varētu būt augstāka,” raidījumam saka RS padomes locekle Rota Šņuka.
Savukārt “Latvenergo” darbinieki pat nosauc visai konkrētus aprēķinus – TEC nestrādājot ar pilnu sparu, elektrība lietotājiem var sadārdzināties līdz 30 miljoniem eiro gadā. Teorētiski arī ar šķeldu varētu ražot elektrību, bet tad jaunajam uzņēmumam būtu jāpērk dārgāka tehnika, kas neatmaksātos.
Gāzes cenai paliekot zemai ilgi šķeldas katlu māja var nebūt dzīvotspējīga. “Mums par to bažas nav. Cena var kristies, mums vienkārši apmaksāšanas laiks būs lielāks,” norāda katlu mājas kopuzņēmuma valdes loceklis Guntis Skrodelis.
Šķeldas katlu māja varētu izmaksāt līdz 45 miljoniem eiro un atmaksāties četros līdz sešos gados, norāda RS.
“Ja piedāvājums no TEC būs lētāks, visticamāk, pirksim no TEC,” sacīja RS padomes priekšsēdētājs un Rīgas domnieks Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).
Vēl par tēmu:
Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālāk