Mogerīni slepus vēlas atjaunot Krievijas un ES attiecības, atceļot sankcijas
Lai gan daudzi eksperti prognozē, ka Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas ne agrāk par šī gada martu, ES ārlietu dienests ieteicis atcelt sankcijas, ja Maskava pārstās “destabilizēt” Ukrainu, liecina ES ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni sagatavotais dokuments dalībvalstīm.
Kā liecina dokumenta saturošā informācija, ES sankcijas ieteikts sadalīt divās daļās un paturēt spēkā vien tās sankcijas, kas ieviestas saistībā ar Krimas aneksiju. Tādējādi spēkā aizvien būtu amatpersonu iekļaušana “melnajā sarakstā” un tirdzniecības aizliegums .
Dokuments nosaka, ka atvieglotas tiktu pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem noteiktās ekonomiskās sankcijas, kas smagi skārušas gan banku sektoru, gan lielākos naftas uzņēmumus, tai skaitā “Rosneft” un “Novatek”.
Lai tiktu mīkstinātas ekonomiskās sankcijas, Maskavai uzdots pārtraukt iejaukties Ukrainas un ES attiecībās, nodrošinot Minskas vienošanos izpildi, atbrīvojot Ukrainas austrumus no Krievijas teroristiem un algotņiem. Tāpat tiek pieprasīts, lai Krievija atjaunotu gāzes plūsmu uz Eiropu.
Tomēr daļu ES dalībvalstu pārstāvjus Mogerīni izplatītais dokuments nav pārliecinājis. Tiek norādīts uz neskaidriem kritērijiem, proti, vai ekonomiskas sankcijas tiks atceltas proporcionāli Krievijas reakcijas pakāpei vai tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanos izpildes, tāpat neskaidri palikuši jautājumi, kas skar ES un Krievijas attiecību atjaunošanu.
Kamēr pret sankciju atcelšanu, visticamāk, iestāsies pret Krieviju skeptiski noskaņotās valstis, tai skaitā Polija, Lielbritānija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstīs, kas uzskata sankciju atcelšanu par atgriešanos pie ierastā biznesa, daļa valstis, piemēram, Francija, Ungārija, Slovākija, Kipra, Čehija, Itālija un Austrija, gatavas dod piekrišanu sankciju atcelšana nekavējoties.
Par sankciju atcelšanu gan liek šaubīties Krievijas bruņoto spēku aktivitātes Ukrainas austrumos, kas pēdējās dienās pastiprinājušās un Eiropadomes prezidents Donalda Tuska paziņojums, ka sankciju atcelšanu vērtēs dalībvalstu līderi, nevis ārlietu ministri.
Mogerīni, šķietami, vienpusējie plāni, par ko liecina fakts, ka četru lapaspušu garais dokuments daudz ātrāk nokļuvis pie medijiem kā pie dalībvalstīm, kuru uzdevums būtu vispirms izvērtēt šo dokumentu ar iebildumiem un papildinājumiem pirms tiek domāts par to apspriešanu ārlietu ministru sanāksmē, draud izgāzties un visdrīzāk neiegūs vienotu ES atbalstu.
Kā jau ziņots, 12. septembrī spēkā stājās jaunās ES sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā tās agresiju Ukrainā. Jaunās sankcijas attiecās uz finanšu tirgiem, ierobežojot to pieeju Krievijas naftas kompānijām, tai skaitā «Rosņeftj», «Transņeftj» un gāzes koncernam «Gazprom».
Tāpat noteikti dažādi finansiāliem ierobežojumi, kas, galvenokārt, skars kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus. Sankciju sarakstā iekļautas vairākas bankas, tai skaitā ”Rosselkhozbank”, “Sberbank, ”Gazprombank” un VEB.
Uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī finanšu ieguldīšana naftas krājumu meklējumos Krievijas arktiskajā reģionā.
ES noteikusi tirdzniecības aizliegumu ar deviņiem aizsardzības uzņēmumiem – ”OAO Almaz Antey”, “OAO NPO Bazalt”JSC Kalashnikov”, “JSC Sirius”, “OJSC Stankoinstrument”, “OAO JSC Chemcomposite”, “JSC Tula Arms Plant”, “NPK Technologii Maschinostrojenija” un “OAO Wysokototschnye.
Papildināts arī to fizisko un juridisko personu loks, kurām piemēroti dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā. Zināms, ka sarakstā iekļautas vairākas Krievijas amatpersonas un uzņēmumi, kā arī personas no pašpasludinātās «Doņeckas tautas republikas» un Krievijas okupētās Krimas.
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākLaiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs
Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālāk