Baltijas parlamentārieši aicina EK atbalstīt Baltijas piensaimniekus
Ņemot vērā Krievijas uzlikto embargo Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktiem, Baltijas Asambleja (BA) piektdien, 24.oktobrī, pieņēma aicinājumu, kurā lūdz Eiropas Komisiju steidzami rast pozitīvu risinājumu attiecībā uz tiešas kompensējošas palīdzības piešķiršanu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, lai izvairītos no neatgriezeniskām sekām piena ražošanas sektorā, informē Saeimas preses dienests.
Paziņojumā uzsvērts, ka piena ražotājiem Baltijas valstīs steidzami nepieciešams sniegt palīdzību vismaz piecus līdz sešus mēnešus, kamēr piena pārstrādes uzņēmumi atradīs jaunus tirgus, un stāvoklis piena sektorā stabilizēsies.
Tāpat Baltijas valstu parlamentārieši vērš uzmanību, ka līdz šim veiktie tirgus regulēšanas pasākumi piena ražošanas sektorā bija orientēti uz piena pārstrādes rūpniecību, taču, kā liecina pašreizējais stāvoklis, vājākais ķēdes posms ir piena ražotāji. Pēdējā laikā piena iepirkuma vidējā cena Baltijas valstīs bija par 30 procentiem zemāka nekā vidēji ES, un tuvākajā laikā tā var pazemināties vēl par 20 procentiem. Šajā nelabvēlīgajā situācijā fermeri ir spiesti samazināt liellopu ganāmpulkus.
Parlamentārieši uzsver, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs šā gada septembrī solīja rast iespēju sniegt atbalstu visvairāk cietušo valstu fermeriem, taču šā jautājuma risināšanai nepieciešamie pasākumi joprojām nav veikti.
Baltijas valstis piena produkcijas lielāko daļu eksportēja uz Krieviju, tāpēc embargo dēļ mūsu piena sektors izjuta lielāku negatīvo efektu salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu piena sektoru, atzīmēts aicinājumā.
Aicinājums pieņemts BA 33.sesijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk
