• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/10/2011, Kategorija: Ekonomika

Eiropas Savienība jau trīs gadus regulē viesabonēšanas tarifus mobilo sakaru tīklos, reizi gadā pazeminot maksimāli pieļaujamo tarifu. Jaunākās izmaiņas stājās spēkā pirms diviem mēnešiem. Kopš viesabonēšanas regulas ieviešanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijā nav konstatējusi būtiskus regulas pārkāpumus.

Bez pārkāpumiem

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane gan atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad mobilo sakaru operatori ir publicējuši nepilnīgu informāciju vai arī lietotāji pirms pakalpojumu izmantošanas nav iepazinušies ar informāciju par pakalpojumu uzskaiti viesabonēšanā, kas ir pieejama operatoru mājaslapās vai zvanot uz izziņu tālruņiem, tomēr būtisku pārkāpumu nav bijis. SPRK divas reizes gadā apkopo datus par Latvijas lietotāju viesabonēšanā saņemtajiem pakalpojumiem un apkopoto informāciju nosūta Eiropas Komisijai. ES digitalizācijas programmā ir noteikts, ka 2015. gadā pilnībā jālikvidē lielās atšķirības starp iekšzemes un viesabonēšanas likmēm.

Tarifu atšķirības

Kopš 1. jūlija visā ES maksa par zvanu, atrodoties ārzemēs, nedrīkst pārsniegt 35 eirocentus minūtē bez PVN, maksa par ienākošo zvanu – 11 eirocentus minūtē. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, atrodoties ārzemēs kādā no ES dalībvalstīm, zvans uz Latviju nedrīkst maksāt dārgāk par 0,30 lati minūtē (ar PVN), savukārt ienākošo zvanu cenas griesti saskaņā ar ES regulējumu ir 0,10 lati minūtē (ar PVN). Arī īsziņas sūtīšana, atrodoties ārzemēs, ikvienam mobilo telefonu lietotājam nedrīkst pārsniegt 10 santīmus minūtē (ar PVN). Visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, apgalvoja, ka ir samazinājuši viesabonēšanas tarifus, un atsevišķos gadījumos pat vairāk, nekā prasa ES.

Taču īstenībā Zelta zivtiņas (ZZ) klientiem, atrodoties kādā ES dalībvalstī, sarunas maksā 0,34 latus. Tas ir krietni dārgāk nekā ES regulā noteiktie griesti un arī vairāk nekā Tele2 solītais viesabonēšanas tarifs – 0,29 lati minūtē.

Tele2 sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Māliņa Neatkarīgajai skaidroja, ka ZZ klienti, atrodoties kādā citā ES valstī, īstenībā nemaksā vairāk kā ES regulā noteiktie griesti un Tele2 solītais, jo, iegādājoties ZZ sākuma vai atjaunošanas komplektu, klients saņem bonusu un kredīts tiek papildināts. «Pieņemsim, ka klients ir papildinājis ZZ numuru par Ls 0,99. ZZ numuram tiek pieskaitīts bonuss – 0,36 lati. Atrodoties EEZ valstī, klients ar šādu kredīta atlikumu – 1,35 latiem –- varētu veikt zvanus uz citu EEZ valsti un norunāt gandrīz 4 minūtes. Taču reāli klients ir iztērējis tikai Ls 0,99, ko ir samaksājis par kredīta papildināšanu. Tātad vienas minūtes cena zvanam EEZ robežās klientam izmaksāja aptuveni 0,24 latus minūtē,» sacīja E. Māliņa.

Arī SPRK šajā gadījumā nesaskata regulas pārkāpumu, jo kā skaidroja D. Reihmane, regula nosaka faktiskās pakalpojumu tarifu vērtības, un tās nav pārsniegtas.

Runā biežāk

Vienlaikus Tele2 dati liecina, ka pēdējo mēnešu laikā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, Latvijas iedzīvotāji viesabonēšanas pakalpojumus Vācijā un Zviedrijā lietojuši gandrīz par 20% vairāk, savukārt Liebritānijā par piektdaļu mazāk. «Viesabonēšanas pieaugums Vācijā, visticamāk, skaidrojams nevis ar biežāku Latvijas iedzīvotāju ceļošanu, bet darba tirgus atvēršanu šajā valstī. Tāpat, iespējams, šogad iedzīvotāji priekšroku dod darba meklējumiem Zviedrijā, nevis Lielbritānijā, kas izskaidro viesabonēšanas patēriņa tendences,» Neatkarīgajai teica Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Pēc viņa vērtējuma, Latvijas iedzīvotāji viesabonēšanas pakalpojumus visaktīvāk izmanto vasaras mēnešos, īpaši jūlijā un augustā, kas tradicionāli ir ierastais atvaļinājumu un atpūtas laiks. Pēc sarunu apjoma iedzīvotāju populārākie ceļojumu un biznesa galamērķi šogad ir bijuši Vācija, Lietuva, Zviedrija, Lielbritānija un Igaunija.

Arī SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) klientu vidū populārākie galamērķi ir bijuši Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstis, kurās pakalpojumus šogad jau ir izmantojis katrs trešais LMT lietotājs. Pēc lietotāju veikto zvanu ilguma vispopulārākās šogad ir bijušas mūsu kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kā arī Lielbritānija, Krievija, Vācija, Baltkrievija, Neatkarīgajai atklāja LMT Starpoperatoru pakalpojumu daļas vadītājs Normunds Lapoško.

LMT apkopotā informācija liecina, ka viesabonēšanu šā gada nepilnos 9 mēnešos ir izmantojuši 40% no LMT lietotājiem un ik gadu lietotāju skaits pieaug. Šajā laikā katrs desmitais lietotājs vismaz reizi ir izmantojis viesabonēšanas pakalpojumu.

Savukārt Bite Latvija rīcībā esošā informācija liecina, ka, atrodoties ārzemēs, šovasar Bite klienti runājuši divreiz vairāk nekā pagājušā gada vasaras mēnešos. «Ļoti populārs to klientu vidū, kas brauc uz ārzemēm, ir izmaksu kontroles pakalpojums, ko piedāvā Bite. Protams, klientiem drošāk ļauj justies arī tarifi, kas viesabonēšanā ir kļuvuši zemāki, īpaši tajās valstīs, kur ir Bite partnera Vodafone tīkls,» Neatkarīgajai teica Bite Latvija klientu apkalpošanas vadītāja Oksana Stankeviča. Šovasar Bite klientu vidū populārākās valstis bijušas Lietuva, Vācija, Lielbritānija un arī Igaunija.

Avots: nra.lv

519 skatījumi




Video

Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

16/06/2025

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...

Lasīt tālāk
Video

Saeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs

13/06/2025

Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties

12/06/2025

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu

10/06/2025

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”

03/06/2025

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro

30/05/2025

2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...

Lasīt tālāk
Video

Budžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana

29/05/2025

Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem

29/05/2025

Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...

Lasīt tālāk
Video

Pētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā

29/05/2025

Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs

27/05/2025

Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...

Lasīt tālāk