Studenta mēneša izdevumi krasi pārsniedz mēneša ienākumus
Nesen kāda banka un Banku augstskola izstrādāja plašu pētījumu “Studentu budžets”, kura galvenais mērķis bija noskaidrot kāda ir optimālā naudas izdevumu summa pārtikas, nepārtikas preču un pakalpojumu patēriņa vajadzībām.
Pētījumā tikai noskaidrots, ka studentam nepieciešamā summa sasniedz 456,58 eiro mēnesī, jeb 5,61 eiro dienā. Noskaidrojies, ka studenta ieņēmumi ir vidēji 248,08 eiro, un starpība, ko būtu jāsedz stipendijām un studējošo kredītam, ir 208,51 eiro.
Lielākos izdevumus veido pārtikas preces, jeb 37% no kopējiem ieņēmumiem.Nepārtikas preču izdevumi veido 26% no visiem kopējiem izdevumiem.
Vidējās studenta pārtikas izmaksas gadā ir 2048,86, pārsniedzot vesela gada studiju maksu, kas ir 18550 eiro. Pētījumā tika secināts arī tas, ka gaļēdājiem pārtikas izmaksas uz vienu dienu būtu visaugstākās, bet veģetāriešiem jau mazliet mazākas.
Pētījuma eksperti jauniešiem iesaka savas ikdienas maltītes sabalansēt, jo tas sasniegtu iespēju samazināt pārtikas izmaksas līdz pat 5,36 eiro.
Paši studenti ir nonākuši pie secinājuma, ka studentu patēriņa groza struktūra būtiski atšķiras no līdz nesenam laikam pastāvējušā patēriņa preču un pakalpojumu iztikas minimuma groza.
Jaunieši ir ievērojuši, ka pašlaik preču piedāvājums veikalos ir ievērojami plašāks kā agrāk. Ir brīva izvēle pēc produktiem, liela cenu dažādība, iespēja izvēlēties pārtikas preces valsti un dažādus citus kritērijus.Turklāt pozitīvs ir fakts, ka preces, kuras agrāk bija grūti pieejamas un tika pieskaitītas pie luksus precēm tagad ir brīvi nopērkamaas un ikdienišķas.
Turpmāk gan pētījumā būtu jāiekļauj arī produkti par kuru cenām nav pieejama viegli un regulāri atjaunojama informācija.
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību IIN ieņēmumi turpinās pieaugt; investīcijas drošībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstam
Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem...
Lasīt tālākVID Nodokļu un muitas policija aptur “aplokšņu” algu izmaksu būvniecības nozarē strādājošā uzņēmumā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojās ar ventilācijas un kondicionēšanas...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālāk