• Tweet

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics atkal ir atlaists no darba.

Precizitātes labad jāpiebilst, ka iepriekš viņu atstādināja no amata pienākumu pildīšanas uz laiku. Tagad NMPD vadība paziņojusi, ka M. Šics ir zaudējis uzticību un darba attiecības izbeidzamas.

Bojāgājušie un slepenība

Viņš pats gaida Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrības spriedumu, bez tā arodbiedrības biedru no darba atbrīvot nedrīkst. NRA.lv M. Šics pieļāva, ka attiecībā uz viņu sāksies nopietna, birokrātiska, sabiedriska nomelnošana, lai pazaudētu interesi par svarīgiem jautājumiem saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Līdzīgi runā Aivars Borovkovs, jurists un viens no sociālās vietnes nekropole.info veidotājiem. Šajā mājaslapā visātrāk varēja izlasīt informāciju par Zolitūdē bojāgājušajiem. Viņš teica, ka jau iepriekšējais M. Šica atstādināšanas skandāls novērsa uzmanību no Zolitūdes nelaimes gadījuma. Tas gan bija pirmais akmens, ko M. Šica dārziņā meta NMPD. Proti, viņš trešajām personām izpaudis vēl nepārbaudītu informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, bet šī informācija ietvērusi arī ziņas par izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem, viņu diagnozēm, hospitalizācijas vietu.

Pavisam nesen, beidzoties likumā noteiktajam termiņam, viņu amatā atjaunoja, bet aizvadītajā nedēļā NMPD paziņoja iekšējā audita rezultātus. M. Šics esot nepilnīgi nodrošinājis slepenības režīmu darbā ar valsts noslēpuma objektiem un NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, neesot spējis laikus izstrādāt procedūras un algoritmus NMPD rīcībai ārkārtas situācijās u.tml.

Likuma gars un burts

Iepriekšējā sarunā, uzreiz pēc atjaunošanas amatā, M. Šics Neatkarīgajai piebilda – es cilvēkiem ticu, varbūt tā ir mana kļūda. Tagad no viņa sacītā izriet, ka var strādāt gan pēc likuma gara, gan pēc tā burta. M. Šics uzskata, ka lēmums par viņa atstādināšanu ir nepamatots. Viņš neslēpj, ka nodevis informāciju Rīgas domes Labklājības departamentam un sabiedriskā labuma organizācijai Nekropole, lai tā salīdzinātu ar saviem Zolitūdē iegūtajiem datiem un informētu sabiedrību par bojāgājušajiem, bet noliedz, ka būtu noplūdinājis informāciju medijiem.

Ja nu cietušie un bojāgājušo tuvinieki tiešām sūdzējās par datu izpaušanu? A. Borovkovs sākumā strupi pārtrauc: «Pieļaujot, ka sūdzības varētu būt, gribētu atvēsināt galvas.» Uzreiz pēc tam viņš izskaidro, ka, pirmkārt, ziņas par cilvēka nāvi ir publiskas. Otrkārt, uz mirušām personām neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likums. Treškārt, miršanas faktā ir publiskojams personas kods, bet Zolitūdes traģēdijas laikā tas netika publiskots. Ceturtkārt, jau minētais likums paredz izņēmumus datu izpaušanā. «Tuvinieki un radinieki var atrasties tālāk nekā kaimiņi,» piebilst jurists. Kā viņi lai uzzina par nelaimi vai traģēdiju un savu tuvinieku likteni? Un, piektkārt, likums Par valsts noslēpumu paredz gadījumus, kad informācija nedrīkst būt slepena.

A. Borovkovs arī atcerējās, ka Iekšlietu ministrijas serverim nepieticis jaudas, lai pēc traģēdijas cilvēki varētu iespējami ātri izlasīt informāciju par bojāgājušajiem. Tāpēc nekropole.info sabiedriskais labums bija tāds, ka vietne spēja nodrošināt pieeju visiem apmeklētājiem un sniegt informāciju. «Tajā dienā 170 000 – 180 000 apmeklējumu bija,» viņš atceras.

Ziņo par traģēdijām citviet

Arī A. Borovkovs vērš uzmanību uz likuma gara un burta samērojamību. «Šics ir šī dienesta izveidotājs, profesionālis, un es kā cilvēks ar pieredzi cilvēku glābšanā saku – kad glāb cilvēku, ne vienmēr var ievērot to, kas rakstīts likumā. Ja to darīs, tad cilvēkus var neizglābt.»

Nekropole saņem ziņas arī no citām valstīm, jo pašlaik pat grūti iedomāties pasaules malu, kurā Latvijā dzīvojošajiem nebūtu radu, tuvinieku, draugu un paziņu. Informācija tiekot saņemta arī no Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas (MČS), piemēram, pēc lidmašīnas avārijas Kazaņā pērnā gada novembrī. «Un nevienam jautājumi neradās,» aizrāda jurists. Pagājušā gada decembrī autoavārija notika Krievijā, kurā gāja bojā divi Jautro un asprātīgo kluba spēlētāji, bet sešiem bija smagas traumas. «Lūzumus, asinsgrupu – visu zinājām,» saka A. Borovkovs.

Viņš NMPD konfliktu ar M. Šicu vērtē kā nepamatotu histēriju. «Diemžēl amatpersonām, kuras pieļāvušas kļūdu, ir grūti to atzīt. Varētu cilvēciski atvainoties, bet tas pārvēršas par trulu pozīciju.»

***

ATKLĀTI

ZIŅAS, KURAS NEVAR BŪT VALSTS NOSLĒPUMS

Aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai: par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām; par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju; par cilvēktiesību pārkāpumiem; par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību; par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām; par valsts vadītāju veselības stāvokli.

Avots: Likums Par valsts noslēpumu