• Tweet

Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu. Tas paredz mainīt trīs lielo klīnisko universitāšu slimnīcu – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – juridisko statusu un finansēšanas modeli, stiprinot šo iestāžu lomu veselības aprūpes sistēmā un veicinot tās noturību.

Patlaban minētās slimnīcas darbojas kā kapitālsabiedrības, taču jaunais likums paredz pāreju uz atvasinātas publiskas personas juridisko formu. Pārveides kārtību, finansējuma nodrošinājumu un spēkā stāšanās nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā. Likumprojekta autori uzsver, ka esošais pārvaldības modelis nav ilgtspējīgs, jo kapitālsabiedrību darbība balstās peļņas loģikā, savukārt klīnisko universitāšu slimnīcu galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrībai kritiski nepieciešamus veselības aprūpes pakalpojumus.

“Klīniskās universitāšu slimnīcas pilda valsts deleģētu funkciju – tās nodrošina augstākās sarežģītības ārstniecību, krīžu gatavību un jauno ārstu sagatavošanu. Tāpēc būtiskākais slimnīcu darbībā ir sabiedrības intereses, nevis tikai rentabilitāte. Piedāvātās izmaiņas ļaus veidot stabilāku, caurspīdīgāku un pacientu vajadzībām atbilstošāku sistēmu, kā arī fokusēties uz izcilību ārstniecībā, aprūpē, izglītībā un zinātnē,” iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Reforma paredz nodrošināt stabilu gatavības finansējumu slimnīcu kritiskajām funkcijām – infrastruktūrai, unikālajai ekspertīzei, zinātnes attīstībai un krīžu gatavībai. Tā uzlabos pakalpojumu pieejamību pacientiem un paplašinās iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.

Tāpat iecerēts stiprināt klīnisko universitāšu slimnīcu metodisko virsvadību pār citām ārstniecības iestādēm un sakārtot sadarbību starp valsti, slimnīcām un universitātēm jauno speciālistu sagatavošanā. Visām trim slimnīcām paredzēta vienota pārvaldības sistēma ar kopīgu padomi, nodrošinot koordinētu stratēģisku skatījumu uz sistēmas attīstību un mazinot pārvaldības sadrumstalotību.

Reforma pašlaik attieksies uz trim klīniskajām universitāšu slimnīcām, nemainot pārējo ārstniecības iestāžu juridisko statusu un finansēšanas modeli, norādīja A.Bērziņš. Pieņemtais likums paredz arī nostiprināt klīnisko universitāšu slimnīcu lomu izglītībā, zinātnē un pētniecībā, kā arī skaidrāk noteikt slimnīcu pienākumus ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanā.

Līdz ar jauno likumu Saeima trešajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz stiprināt klīnisko universitāšu slimnīcu lomu izglītībā un zinātnē, nosakot iespēju ārstniecības personām saņemt piemaksas par studentu un rezidentu apmācību, pētniecisko darbu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu. Galīgajā lasījumā Saeima atbalstīja arī saistītos grozījumus Ārstniecības likumā, kas nodrošina klīnisko universitāšu slimnīcu pāreju uz jauno juridisko statusu un saskaņo regulējumu ar topošo Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu. Klīnisko universitāšu slimnīcu pārveides un likuma spēkā stāšanās kārtību paredzēts noteikt atsevišķā likumā.