• Tweet

Jauno kārtību – tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem – Latvijas iedzīvotāji papilnam sāks izbaudīt no nākamā gada 1. oktobra.

Tikmēr ir noteikts pārejas laiks. Piemēram, uzņēmums Rīgas siltums (RS) nācis klajā ar dramatiskiem aprēķiniem – atsevišķi norēķinoties par ūdeni, apkuri, atkritumiem un elektrību, katra mājsaimniecība tādējādi gadā papildus samaksās 170 eiro. Rīgas ūdens (RŪ) norādīja, ka ikmēneša maksājumi palielināsies par 33,5 procentiem. Arī Ekonomikas ministrijā pieļauj, ka uzskaite un rēķinu sagatavošana sadārdzinās ikmēneša maksājumus līdz septiņiem eiro.

Tagad tiešie norēķini pastāv ar Latvenergo, privātmāju īpašniekiem Rīgā – arī ar RŪ. Nu arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem dota iespēja pa tiešo norēķināties par ūdeni, apkuri, kanalizāciju un atkritumu izvešanu. Vienoti pret jauno kārtību diskusijās iebilda RŪ un RS. Tie uzreiz pateica, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk, jo individuālo rēķinu izrakstīšanai nāksies iegādāties datorprogrammas, būs jāpieņem jauni darbinieki, jāmaksā viņiem atalgojums, jāuztur datu bāze, kā arī iedzīvotājiem būs jāsedz pakalpojumu sniedzēju tiesāšanās izdevumi ar parādniekiem. Arguments: ja tagad ar parādniekiem tiesājas pārvaldnieks, tad turpmāk tiesvedību uzsāks katrs pakalpojumu sniedzējs, kas, protams, būs dārgāk.

Problēmas iedzīvotājiem varētu radīt arī cits norēķinu grafiks. Piemēram, Rīgas namu pārvaldnieks saviem klientiem par visiem pakalpojumiem ļauj norēķināties līdz mēneša pēdējai dienai, lai gan, piemēram, RS ar Latvijas gāzi ir jānorēķinās agrāk. Iespējams, pakalpojumu sniedzēji noteiks agrāku rēķinu apmaksas termiņu un iedzīvotājiem vajadzēs pārkārtot savu maksāšanas grafiku. Vai arī maksāt kavējuma naudu.

Vēl viens aspekts – par katru bankā veiktu transakciju nāksies maksāt komisijas maksu, ja pakalpojumu sniedzējs nebūs nodrošinājis sadarbību ar vairākām bankām. Ja dzīvoklī nav interneta, tad par katru pakalpojumu (plus komisijas maksu par katru kvīti) vajadzēs maksāt, piemēram, pasta nodaļā.

Neatkarīgā jautāja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), vai, ieviešot tiešo norēķinu sistēmu, pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības iekļaut tarifā ar jauno norēķinu kārtību saistītās izmaksas? Jo tad tās kļūtu nepārskatāmas. SPRK atbildēja, ka siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem nav tiesību tarifos iekļaut izmaksas, kas saistītas ar tiešo norēķinu sistēmas izveidošanu dzīvokļu īpašniekiem un šīs sistēmas uzturēšanu. Siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi tiek noteikti līdz šo pakalpojumu ievadam dzīvojamā mājā, nevis ievadam dzīvoklī. Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, balstoties uz dzīvojamās mājas skaitītāja rādījumu, izraksta vienu rēķinu par kopējo dzīvojamā mājā patērēto ūdeni un pievadīto siltumu.

Līdz šim rēķini tika izrakstīti dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, kuri no dzīvokļu īpašniekiem iekasēja maksu par siltumenerģiju un ūdeni atbilstoši skaitītāju rādījumiem dzīvokļos un pēc tam norēķinājās ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Izmaksas, kas saistītas ar rēķinu izrakstīšanu un maksas iekasēšanu no dzīvokļu īpašniekiem, mājas apsaimniekotājs ietver apsaimniekošanas izmaksās.

«Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka no šī gada dzīvokļu īpašnieki var paši slēgt līgumus ar siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka papildu izmaksas, kas sabiedrisko pakalpojumu komersantiem radīsies ar tiešo rēķinu izrakstīšanu dzīvokļu īpašniekiem un maksas iekasēšanu par sniegtajiem pakalpojumiem, var tikt iekasētas papildus,» teikts SPRK atbildē. Jau šobrīd SPRK pārliecinās un nodrošina, lai regulēto pakalpojumu tarifos nebūtu iekļautas izmaksas par darbībām, kas ir ārpus regulētā pakalpojuma, piemēram, ēku iekšējo siltummezglu apkalpošanu, ūdens skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos, kā arī ar norēķiniem ar dzīvokļiem saistītām darbībām. Un arī turpmāk tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret iedzīvotājiem daudzdzīvokļu mājās, kas būs izvēlējušies atšķirīgus norēķinu veidus.

Avots: nra.lv /Antra Gabre