Satversmes tiesā vēlreiz apstrīd eiro ieviešanu
Satversmes tiesā (ST) šorīt iesniegta konstitucionālā sūdzība par Eiro ieviešanas kārtības likuma atbilstību Satversmei, informē sūdzības iesniedzējs Andris Orols.
Orols ST ir apstrīdējis Eiro ieviešanas kārtības likuma atbilstību Satversmes 1., 2. un 89.pantam. Likums tiek apstrīdēts pilnā apjomā.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika. Kā norāda pieteicējs, ja izpildvara ievieš eiro, kamēr ir iespējama, bet nav notikusi tautas nobalsošana, tad tas ir nedemokrātiski attiecībā pret citu Latvijas pilsoņu, kā arī viņa tiesībām un interesēm.
Satversmes 2.pants nosaka, ka vara valstī pieder tautai. Orols vēlas īstenot savas tiesības uz varu jautājumā par eiro ieviešanu, bet šāda iespēja viņam tiek liegta. “Tas nozīmē, ka Latvijas izpildvara ir uzurpējusi suverēno varu, kas pieder visai tautai, nevis tikai tās daļai,” norāda Orols.
Tikmēr Satversmes 89.pants nosaka, ka valsts aizsargā pamattiesības. “Man kā Latvijas pilsonim ir tiesības demokrātiskā veidā – izmantojot tautas nobalsošanu – lemt ar eiro ieviešanu saistītos jautājumus, bet šīs tiesības man tiek liegtas. Atbilstoši Satversmei manās pamattiesībās ietilpst arī suverēnas varas īstenošana un dzīvošana demokrātiskā republikā,” secinājis pieteicējs.
Pēc sūdzības iesniedzēja domām, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus tiek īstenoti sagatavošanas darbi eiro ieviešanai, viņš lūdz ST apturēt Euro ieviešanas kārtības likuma darbību, kā arī apturēt visus ar eiro ieviešanu saistītos procesus līdz brīdim, kamēr notiks referendums, kuru ir rosinājusi biedrība “Latvija par latu”.
Orols vērš uzmanību uz to, ka biedrības rosinātā parakstu vākšana tika reģistrēta ātrāk, nekā Eiro ieviešanas kārtības likums un citi ar to saistītie dokumenti ir stājušies spēkā.
Kā zināms, ST martā ierosināja lietu par likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” normu atbilstību Satversmei. Augstākās tiesas (AT) Senāts pieteikumā pauda viedokli, ka apstrīdētās normas ir pretrunā ar varas dalīšanu principu, proti, gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), gan AT Senāta kompetence esot pārāk plaša. Saskaņā ar apstrīdētajām normām CVK esot jāpārbauda iesniegtā likumprojekta konstitucionalitāte.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk