• Tweet

Nevēloties atpalikt no ieplānotā darba grafika, 2014. gada budžets nonācis Saeimā, lai gan tas joprojām ir valdības nepadarītais mājasdarbs.

Koalīcijas partneru nebeidzamie strīdi par nodokļu politiku, ostu darbību, vecāku pabalstiem un citām jutīgām tēmām ir tā novārdzinājuši valdību, ka tā nav spējusi pārkāpt vienam no smagākajiem klupšanas akmeņiem, t. i., jautājumam par uzturēšanās atļauju tirgošanu.

Vakar budžets valdībā pieņemts bez vienīgā Nacionālās apvienības (NA) pārstāvja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna atbalsta. Arī finanšu ministrs Andris Vilks neslēpj, ka budžetā ir pārāk daudz puspiekāpšanos, tādēļ ar sagatavoto dokumentu līdz galam nav apmierināta neviena partija. Bet tas savukārt nozīmē, ka visas neizcīnītās kaujas risināsies Saeimā.

Cer uz neiespējamo misiju

Tikmēr valdība uz 2014. gada budžetu raugās kā uz neiespējamo misiju, no vienas puses, atstājot Saeimas pāziņā asākās debates, savukārt, no otras puses, mudinot parlamentu strādāt ātri un konstruktīvi. Drudžaino atmosfēru vairo arī A. Vilka skubināšana, ka «budžets ir labs, sabalansēts un deputātiem vajadzētu to akceptēt pēc iespējas ātrāk. Pirmais lasījums paredzēts 17. oktobrī, bet otrais, galīgais, lasījums – 6. novembrī. Starptautiskās kredītreitingu aģentūras, ar kurām man jārunā nākamnedēļ, ļoti gaida mūsu budžetu, savukārt mums ir ļoti nepieciešams kredītreitingu paaugstinājums. Būtu jāsaprot: jo augstāks kredītreitings, jo lētāka ir nauda aizņemoties un ietaupās desmitiem miljoni latu, ko varam novirzīt demogrāfijai, ceļiem, visam pārējam. Budžets ir spēcīgs signāls. Par Latvijas ekonomiku viss ir skaidrs, par eiro – skaidrs, atliek vienīgi budžets, kas ir politisks jautājums. Vai Latvija aizies veco ceļu vai respektēs fiskālo disciplīnu? Tieši tādēļ es pēc iespējas ātrāk gribu iedrošināt kredītreitingu aģentūras, ka Latvija nemainās un stabili iet uz attīstību, prognozējamību.».

Gaidāmas batālijas

Finanšu ministra optimismu gan, visticamāk, kliedēs politisko kaislību gūzma, kas tradicionāli apvij budžeta tapšanu Saeimā. Kā zināms, nacionālais flangs jau gadiem cenšas apturēt sistēmu, kad trešo valstu pilsoņi, iegādājoties Latvijā īpašumus, iegūst uzturēšanās atļaujas, kas nenovēršami noved pie cittautiešu, viņu kultūras un tradīciju invāzijas Latvijā. Tikmēr partija Vienotība pragmatiski norāda uz miljoniem latu lielo pienesumu, ko šī programma devusi mūsu valsts ekonomikai.

Nespējot izstrīdēties par šo jautājumu valdībā, diskusija turpināsies parlamentā, un visi Neatkarīgās aptaujātie parlamentārieši nelolo ilūzijas par šīs cīņas vieglo atmosfēru. Nacionālā apvienība uzskata, ka jau ir spērusi pussoli partneru virzienā, nomainot savu kategorisko prasību jau nākamgad pilnībā pārtraukt uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret īpašuma iegādi. Tagad no koalīcijas biedriem tiek gaidīta analoga pretimnākšana, būtiski – vismaz uz pusi – samazinot darījumu skaitu jeb kvotu. Aprēķini liecina, ka šobrīd gadā tiek noslēgti aptuveni 1000 šādu darījumu, kas nozīmētu kvotas samazināšanu vismaz līdz 500 darījumiem. Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka gala rezultātam vajadzētu būt nullei, taču panākt to jau nākamgad būs politiski pārāk sarežģīti. «Šādā situācijā vislabākais būtu likumdošanā noteikt striktu shēmu, ar katru gadu paredzot lejupejošu kvotu slieksni,» atzīst politiķis.

Visticamāk, eļļu politiskajām kaislībām pielies arī Saeimas deputātu tradicionālā vēlme budžeta veidošanas gaitā sadalīt nelielas summas savām dzimtajām skolām, slimnīcām un pašvaldībām, kuru vēlētāji savulaik ir par viņiem balsojuši. Šajās debatēs deputāti tradicionāli ir bijuši daiļrunīgi un aktīvi iestājušies par sev vēlamo summu izcīnīšanu.

Patīkamu pārsteigumu nebūs

Jāpiebilst, ka nākamgad valsts pamatbudžeta izdevumi iecerēti par 420,9 miljoniem eiro jeb 8,7% lielāki nekā šogad. Tikmēr nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 004 260 643 eiro jeb 4 922 594 380 latu apmērā, savukārt izdevumi būs 7 142 704 902 eiro jeb 5 019 893 005 latu robežās. Tādējādi budžeta deficīts tiek paredzēts 0,9% no IKP.

Finanšu ministrs A. Vilks gan uzsver, ka patīkamus pārsteigumus Latvijas ekonomika nākamgad vairs nesagādās. Pēckrīzes periodā valdības prognozes par attīstību bija vairāk nekā pieticīgas, tādēļ katru gadu tās ar skaļām ovācijām tika jūtami pārpildītas. Savukārt šobrīd tautsaimniecības izaugsme esot stabilizējusies un nākamgad IKP pieaugums būtu jāprognozē 4% līdz 5% robežās. Nākotnes optimismu nevairo arī premjera Valda Dombrovska norāde, ka, pateicoties politiķu aktīvajai rosībai, šogad fiskālā telpa ir izsmelta jau divus gadus uz priekšu. «Faktiski esam iztērējuši arī 2015. gada budžetu, kad jaunas iniciatīvas vairs nebūs iespējamas,» pauž premjers, tiesa, nepaskaidrojot, kurš no lēmumiem – vecāku pabalsti, pensiju indeksācija vai nauda veselības aprūpei – ir bijis finansiāli tik ārkārtīgi ietilpīgs. Tikmēr eksperti akcentē, ka vairāki ilgi atliktie un ar plašu politisko pretestību apvītie lēmumi valsts budžetam izmaksās vien dažus desmitus miljonus latu, iekams, piemēram, šā gada beigās valsts sociālajā budžetā varētu izveidoties pat 200 miljonu latu liels atlikums.

Avots: nra.lv/Ilze Zālīte