• Tweet

Nacionālajai apvienībai jautājumā par uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret noteikta apjoma investīcijām Latvijā, visticamāk, būs jāsamierinās ar kompromisu.

Kaut arī apvienībai ceturtdien izdevās panākt, ka Saeimas komisijām nenodeva atļauju piešķiršanu regulējošā imigrācijas likuma grozījumus, tā bija tikai tehniska uzvara. Un koalīcijas biedri pārsvarā izsakās par sistēmas uzlabošanu, nevis pilnīgu atcelšanu.

Ceturtdien Saeima komisijām nodeva grozījumus vairāk nekā simts likumos, kuros, gatavojoties iestājai eirozonā, bija jāveic vien tehniska latu un tajos izpausto summu konvertācija eiro. Identiskas manipulācijas būtu notikušas arī imigrācijas likumā, taču Nacionālā apvienība panāca, ka tas nenotika. Tādējādi likuma piemērošana laika diktētajām prasībām būs mazliet sarežģītāka, taču neviens neprognozē, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība vispār tiks atcelta.

«Eiropaketē ietvertajiem likumprojektiem, kur jāizdara tikai tehniskas izmaiņas, mēs ļāvām iet, taču, skatoties budžetu, šo jautājumu vērtēsim atsevišķi,» saka no frakcijām neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa.

Skatoties uzturēšanās atļauju tirdzniecību regulējošos imigrācijas likuma pantus, neatkarīgo deputātu grupa atbalstīs domu, ka pašreizējā sistēma ir jāuzlabo, taču nekādā gadījumā to nevajadzētu atcelt pilnībā. «Mēs tik kategoriski neesam, jo tie ir miljoni, kas ienāk valsts ekonomikā un pastarpināti valsts budžetā, un tās ir ievērojamas summas,» saka politiķe.

Arī Dzintars Zaķis, kura vadītā Vienotības frakcija atbalstīja imigrācijas likuma divpakāpju piemērošanu eiro ieviešanas un nākamā gada budžeta diktētajām prasībām, skaidro, ka pašlaik nebūtu prātīgi atteikties no līdzekļiem, kurus Latvijas ekonomikā ieplūdina trešo valstu pārstāvji. Iespējams, ka tiks mainītas summas, pēc kuru investēšanas Latvijā persona iegūs uzturēšanās atļauju.

«Ir virkne uzlabojumu, kurus grasāmies ieviest regulējumā, piemēram, augstāks investīciju slieksnis. Sistēma ir jāmaina un jāuzlabo, bet atteikties no tās nav prātīgi, jo salauzt mehānismu, kas rada darba vietas būvniekiem, mēbeļu ražotājiem, arhitektiem un daudziem citiem, būtu nepieņemami,» saka Dz. Zaķis.

Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) absolūtais vairākums esot par to, ka sistēma ir jāmaina, taču par to, kā tieši, vienprātības neesot. Piemēram, Jānis Klaužs ir pat ļoti apmierināts ar esošo sistēmu, kas nodrošina, ka Līvānos, no kurienes viņš ievēlēts Saeimā, nekustamo īpašumu tirgū notiek vismaz kaut kāda kustība. Savukārt citi, arī ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, atbalsta Nacionālās apvienības nostāju un uzskata, ka pašreizējā sistēma, it īpaši zemes tirgošana pret uzturēšanās atļaujām, nav pieļaujama. Politiķis tomēr pieļauj, ka varētu pietikt arī ar minimālo investīciju sliekšņa paaugstināšanu, jo pagaidām atdevi ekonomikai no esošās kārtības viņš neredzot. «Lielu tautsaimniecībai pozitīvu efektu pagaidām neredzu,» saka politiķis.

Pašlaik trešās valsts pilsonim, lai iegūtu uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, nekustamā īpašuma iegādē jāiegulda 100 000 latu, ja īpašums atrodas Rīgā vai lielajās pilsētās, un 50 000, ja citviet. Pašreizējā imigrācijas likuma redakcija ļauj iegūt atļauju, arī ieguldot kādā Latvijas bankā 200 000 latu vai 25 000 latu ieguldot kādā kapitālsabiedrībā.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis