Minimālā mēneša darba alga 2014.gadā būs 225 lati
Minimālā mēneša darba alga 2014.gadā būs 225 lati (320 euro), par to otrdien, 11.jūnijā, vienojās valdība, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2014.gadā.
Šādu lēmumu valdība pieņēma, ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība, un mazinās krīzes izraisītais augstais bezdarbs. Tajā pašā laikā atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši cilvēki ar zemu izglītības līmeni un kvalifikāciju, situācijas uzlabošanos izjūt vājāk.
Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2014.gadā izskatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 25.aprīļa sēdē, kurā tās dalībnieki vienojās, ka minimālā mēneša darba alga no 2014.gada 1.janvāra tiek paaugstināta no 200 līdz 225 latiem (320 euro) jeb par 12,5%.
Informatīvajā ziņojumā LM piedāvāja trīs iespējamos minimālās mēneša darba algas apmērus 2014.gadā. Viens no tiem paredzēja nākamajā gadā paaugstināt minimālo mēneša darba algu no 200 līdz 210 latiem. Otrs variants – palielināt minimālo mēneša darba algu no 200 līdz 220 latiem. Trešais – paaugstināt to no 200 līdz 225 latiem.
Saskaņā ar statistikas datiem 2012.gada decembrī strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās mēneša darba algas apmērā bija 198,6 tūkst. cilvēku no darba ņēmēju kopskaita jeb 26,2%, tai skaitā privātajā sektorā – 172,7 tūkst. cilvēku (33,8%) un sabiedriskajā sektorā – 23,7 tūkst. cilvēku (9,8%). Centrālā statistikas pārvalde sabiedriskajā sektorā neiekļauj sabiedriskās organizācijas – nodarbinājumus, biedrības, fondus, politiskās un reliģiskās organizācijas.
Atgādinām, ka minimālā mēneša darba alga 2013.gadā ir 200 LVL un minimālā stundas tarifa likme ir 1,203 LVL.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk