Valdība skatīs priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru 2012.gadā
Valdība otrdien, 13.septembrī, izskatīs Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru 2012.gadā.
LM piedāvā divus iespējamos minimālās mēneša darba algas apmērus 2012.gadā. Viens no tiem paredz nākamajā gadā paaugstināt minimālo mēneša darba algu no 200 līdz 210 latiem. Savukārt otrs variants – saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā 200 latu apmērā.
Saskaņā ar statistikas datiem 2011.gada maijā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās mēneša darba algas apmērā, bija 197,9 tūkst. cilvēku no darba ņēmēju kopskaita jeb 25,6%, tai skaitā privātajā sektorā – 167,4 tūkst. cilvēku (32,6%) un sabiedriskajā sektorā – 28,4 tūkst. cilvēku (11,3%). Centrālā statistikas pārvalde sabiedriskajā sektorā neiekļauj sabiedriskās organizācijas – nodarbinājumus, biedrības, fondus, politiskās un reliģiskās organizācijas.
Atgādinām, ka valdība 2011.gada martā apstiprināja LM izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem. Tā paredz, ka minimālo algu pārskatīs vienu reizi gadā. Tās apmēru un ieviešanas datumu nākamajā kalendārajā gadā saskaņos ar sociālajiem partneriem NTSP sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā.
No 2011.gada 1.janvāra valstī minimālā mēneša darba alga ir 200 lati un minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 lati.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk