“Baltic International Bank” atbalsta dialogu starp Eiropu un Āziju
Pagājušās nedēļas beigās Briselē Atlantijas padome (Atlantic Counsil) organizēja apaļo galdu, kurā viedokļa līderi, vadošie lektori un profesori no ASV un Lielbritānijas, Centrālās Āzijas eksperti, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvji, NATO, Somijas un Latvijas Ārlietu ministriju darbinieki tikās, lai apspriestu situāciju, novērtētu problēmas un iespējamos attīstības scenārijus Kirgizstānā pēc 2010. gada notikumiem.Konferences norisi atbalstīja Baltic International Bank.
Atlantijas padome ir smadzeņu centrs 21. gadsimta starptautisko problēmu risināšanai, tā ietver arī transatlantisko attiecību attīstības, globālā biznesa un ekonomikas programmas, prognozē un izstrādā stratēģiskas iniciatīvas, nodarbojas ar starptautiskās drošības un citiem globāliem jautājumiem.
Dalība Atlantijas padomes organizētos pasākumos sniedz Baltic International Bank vērtīgu pieredzi attīstībai un ieiešanai jaunos tirgos, tai skaitā postpadomju telpā.
Baltic International Bank akcionārs un Padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs piedalījās konferencē, uzstājās ar apsveikuma runu, kurā pateicās Atlantijas padomei par iespēju attīstīt dialogu starp Centrālās Āzijas un Eiropas valstīm.
Konferences “Kirgizstāna no 2010. gada – progress, problēmas un iespējas” galvenais secinājums un dalībnieku vēlme – lai Rietumu valstis nezaudē interesi par Centrālo Āziju pēc karaspēka izvešanas no kaimiņos esošās Afganistānas 2014. gadā.
Ideju nostiprināt attiecības ar Centrālās Āzijas valstīm atbalsta arī Latvijas Ārlietu ministrija, šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālāk
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālāk
Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālāk
LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk