Pensiju fondu peļņa palīdz izķepuroties
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa plānu vidējais gada ienesīgums 2012. gadā bija turpat deviņi procenti, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pensiju fondu apskats. Tieši pērn uzkrātais naudas apjoms pensiju 2. līmenī pārsniedza miljardu latu.
Gada beigās otrajā pensiju līmenī kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu bija valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt 168 miljoni latu jeb 16,3 procenti – pensiju fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa. Kā zināms, krīzes karstumā daudzi pensiju fondi, īpaši dinamiskie, aktīvie pensiju fondi, kur lielāks īpatsvars līdzekļu ieguldīts akcijās, strādāja ar mīnusiem. Pērnā gada peļņa ļāvusi strādāt bez mīnusiem.
No šāgada pensiju 2. līmenī tiek novirzīti četri procenti no sociālajām iemaksām pensijām (proti, no 20 procentiem 4 procenti nonāk 2. pensiju līmenī, bet 16 procenti paliek 1. pensiju līmenī). Tas nozīmē, ka šogad un arī nākamgad pensiju 2. līmenī tiks novirzīts lielāks līdzekļu apjoms, jo iepriekšējos gadus iemaksu apmēri tika samazināti kritiskās budžeta situācijas dēļ.
Pensiju 2. līmeņa fondos vidējais ienesīgums 2012. gadā bija 8,87 procenti. Tas ļāva pensiju 2. līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam gada laikā pieaugt par 100 latiem jeb 13,6 procentiem – no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Vairāk nekā pusi no šā pieauguma nodrošināja pensiju fondu pārvaldītāji, nopelnot to ar veiktajiem ieguldījumiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas pārskats. Otru pusi veido valsts iemaksas par pensiju 2. līmeņa sistēmas dalībniekiem.
Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs un Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs norāda, ka 2012. gadā ienesīgums bijis tik augsts, jo pensiju pārvaldītāji līdzekļus ieguldījuši akcijās un obligācijās un to cenas, neraugoties uz kritisko ekonomisko situāciju pasaulē, kāpa. Īpaši augušas Latvijas obligāciju cenas.
Tomēr, ja gada vidējais ienesīgums pērn bija ap deviņiem procentiem, kopējais vidējais ienesīgums kopš pensiju 2. līmeņa darbības sākuma bijis ap četriem procentiem – augstāks konservatīvajiem un sabalansētajiem plāniem, zemāks – aktīvajiem. Saskaņā ar ziņojumu, lielākā daļa pensiju 2. līmeņa naudas ieguldīts Latvijā – 47 procenti, kā arī Eiropā – 17 procenti. 2012. gada beigās vairāk nekā puse – 57 procenti – valsts fondēto pensiju sistēmas naudas bija ieguldīts obligācijās un to fondos, 20 procenti – akcijās, 15 procenti – depozītos, seši procenti – naudas līdzekļos, bet trīs procenti – citos ieguldījumu fondos.
Pensiju fondu apskats liecina, ka pērn veiksmīgi strādājuši arī privātie pensiju fondi. To vidējais ienesīgums bija 8,8 procenti. Privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība sasniedza 142,4 miljonus latu, un pensiju plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls gada laikā palielinājās
par 19 procentiem jeb 22,9 miljoniem latu. Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja un SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna norāda, ka pensiju plānu aktīvi pieauga gan uz iemaksu rēķina – 2012. gadā veiktas 21,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā 2011. gadā, gan arī uz investīciju rezultāta rēķina. Kopumā Latvijā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 207 501 cilvēks. Tāpat kā pensiju 2. līmeņa, arī privāto pensiju fondu līdzekļi visvairāk – 59 procenti – ir ieguldīti obligācijās un to fondos.
Valsts fondētajā pensiju sistēmā uzkrājums pensijai veidojas, daļu no personas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Lielākā daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku iesaistīti sistēmā obligātā kārtā. Savukārt privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākKad varētu sākt mazināties ECB procentu likmes?
Pēdējo trīs gadu laikā, kopš inflācija ir atgriezusies baņķieru dienaskārtībā, Eiropas Centrālā banka (ECB) vienmēr ir atradusies pāris soļus aiz ASV Federālās rezervju sistēmas...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālāk