Reemigrācijas plāns paredz konkrētus darbības virzienus
«Reemigrācijas plāna mērķis nav sasaukt visus atpakaļ,» vakar Reemigrācijas plāna prezentācijā sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka nevienam nav vajadzīgi neveiksmīgi atgriešanās stāsti. Cilvēkiem ir jāzina, kur viņi dodas un kāds darbs viņus sagaida. «Šā plāna mērķis ir iedrošināt un palīdzēt atgriezties,» piebilda ministrs.
Reemigrācijas plānu lolo jau kopš vasaras, tas izturējis arī sabiedrisko apspriešanu, un nu beidzot ar to iepazīstināta sabiedrība. Darba grupa ir izvērtējusi visus priekšlikumus un piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai. Viens no svarīgākajiem, paplašinot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, veidot vienas pieturas aģentūru, kur katrs interesents, vēršoties vienā iestādē, var saņemt atbildes uz jebkuru jautājumu, kas rodas, apsverot iespējas atgriezties Latvijā.
Plāns paredz darba tirgus informācijas pieejamību ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem; augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti; latviešu valodas apmācību gan pašiem latviešiem, gan viņu bērniem un laulātajiem draugiem – cittautiešiem; sadarbību ar diasporu; atbalstu skolēniem, kas atgriežas vai iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā; pārskatīt prasības valsts un pašvaldību institūcijām, atlasot darbiniekus (nepieciešamību pēc krievu valodas atstāt tikai tad, ja tas tiešām nepieciešams darba funkciju izpildē), to personu loku paplašināšanu, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu. Pēdējais darbības virziens nozīmē, ka uz repatrianta statusu varēs pretendēt tie cilvēki, kuri desmit gadus bijuši reģistrēti citā mītnes zemē.
Īrijas Latviešu nacionālās padomes valdes locekle Laima Ozola Neatkarīgajai norāda, ka jaunās paaudzes emigrantiem svarīgāki varētu šķist trīs virzieni – darba tirgus informācijas pieejamība; personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, un vienas pieturas aģentūras noteikšana. Par pārējo efektivitāti viņu māc šaubas. «Es personīgi nepazīstu nevienu latviešu–īru vai latviešu–pakistāniešu ģimeni, kas būtu pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Neesmu pat dzirdējusi, ka kāds tādu variantu apsver teorētiski,» piebilst L. Ozola.
Kopumā plāns noteikti vērtējams pozitīvi. Jau nākamā gada sākumā informatīvais ziņojums par
Reemigrācjas plānu tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Un pēc tā izskatīšanas un apstiprināšanas atbildīgajām ministrijām dos uzdevumu trīs mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu, tajā identificējot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka pie šāda tautsaimniecības attīstības scenārija, jau nākotnē – 2013. gadā – Latvijā varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darba vietu. Un būtu tikai loģiski, ja tās piepildītu pašlaik ārzemēs esošie cilvēki, nevis imigranti no citām valstīm.
Taču arī pirms reemigrācijas plāna Latvijā cilvēki atgriežas. Viens piemērs – Kanādā dzimusī latviete Jūlija Giforda, kas šobrīd gan studē, gan strādā Latvijā, draugiem.lv. Viņa pastāstīja, ka atgriešanās senču zemē nav bijusi viegla, jo, iestājoties augstskolā, viņai prasīts personas kods, bet pilsonības un migrācijas dienests to nav piešķīris, iekams nav parakstīts līgums ar augstskolu. Taču, pateicoties uzņēmībai un pamatīgam laika patēriņam, viņai no šā apburtā loka izdevies izkļūt. Jūlija nenoliedz, ka Latvija viņai ir lielo iespēju zeme – šeit esot iespējams viss, ja vien ir vēlme. Jo, dzīvojot Kanādā, viņai diezin vai izdoto iekārtoties darbā facebook birojā.
Sarunā ar Neatkarīgo Jūlija gan atzina, ka nākotnē apsver iespējas strādāt brīvprātīgo darbu citās zemēs, Latviju atstājot kā bāzes zemi. Bet, kad pienāks laiks plānot ģimeni, ļoti iespējams, viņa izvēlēsies Kanādu par savu mītnes zemi, ņemot vērā, cik tur ir sakārtota sistēma.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk