22/11/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti kopš šā gada sākuma pētījuši ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības pieejamību, ražošanas iespējas un izmaksas Latvijā.

Izpēti iniciējusi biedrība Zemes draugi, tā veikta ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.

Pētījuma veicēji apliecināja, ka Latvijā audzētā ĢMO nesaturošā barība saimniecībām izmaksātu lētāk un būtiski neietekmētu produkcijas izmaksas.

Šis ir pirmais šāda veida informācijas apkopojums Latvijā, pievēršot uzmanību iespējām aizstāt ĢMO dzīvnieku barībā ar videi, sabiedrībai un ekonomikai draudzīgākām alternatīvām. Iespējams, tāpēc diskusijas dalībniekiem radās daudz jautājumu un uz visiem atbilžu vēl nebija. Zaļā dzīvesveida popularizētāja Anitra Tooma iebilda, ka zaļi audzētu vistu cena lielveikalos daudzreiz pārsniedz rūpnieciski ražotu vistu cenu, tāpēc būtu nepieciešams pamatot, kā rodas izmaksas. Arī Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā aizrādīja, ka Latvija nav atrauta no kopējām Eiropas Savienības (ES) tendencēm. Izskanēja arī iebildumi, ka vistas gaļas ražotāji neredzot iespēju pabarot, piemēram, cāļus bez ģenētiski modificētas (ĢM) sojas, savukārt piena ražotāji esot nobažījušies par to, lai, mainot barību, piena nekļūtu mazāk. Tomēr kopumā pētījums tika vērtēts kā atbalstāma iniciatīva, kas jāturpina, ja Latvijas zemnieki tik tiešām spēs vienoties un vēlēsies iztikt bez importētas ĢM barības.

LLKC nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks uzsvēra, ka pētījums piedāvā vairākas alternatīvas: pirkt nemodificētu barību ārzemēs par biržas cenām, ražot to uz vietas un iepirkt tikai to, ko nevar saražot, vai arī, savstarpēji kooperējoties, nodrošināt gan ražošanu, gan patēriņu tikai Latvijā, tādējādi saglabājot visus importa barības iepirkšanai izlietotos līdzekļus savā, lielākoties lauksaimnieku, kabatā.

Līdz šim pastāvēja viedoklis, ka ĢMO saturoša dzīvnieku barība ir lētākais un izdevīgākais proteīnu avots, kuram nav alternatīvu. Izrādās, ir gan. Tie, kuri jau audzē nemodificētu barību savām vajadzībām, apliecina, ka tā satur nepieciešamās uzturvielas, un šāda barība samazina gala produkcijas izmaksas. Piemēram, rēķinot uz kilogramu saražotā piena, pirktā barība bez ĢMO sastāvdaļām ir tikai par nepilnu santīmu – 0,6 santīmiem – dārgāka, nekā izmantojot klasisko barības devu. Bet, ja barību ražo saimniecībā, tad barības deva ir par 0,26 santīmiem lētāka nekā klasiskā barības deva, bet saražotā piena kilograms sanāk par nepilnu santīmu lētāks.

Diskusija par nemodificētas dzīvnieku barības ražošanu Latvijā notika laikā, kad Eiropas Komisija apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim ES neatļautām ĢM lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Vides aizstāvji brīdina, ka lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumam būs postošas sekas. Zaļie uzskata – ja atļaus komerciāli audzēt pret herbicīdiem izturīgas ĢM kultūras, pastāv iespēja, ka tiks iznīcināti dabiskie augi. Viņi atgādina, ka ASV biotehnoloģiju korporācija Monsanto jau ražo glifosātu saturošu nezāļu apkarošanas līdzekli raundapu un tas tīrumos pilnībā iznīcina dabiskos augus. Turklāt ĢM kultūraugu sēklas ir jāpērk katru gadu no jauna, un zemniekiem tas ir dārgs prieks, kas draud pat ar tiesāšanos. Dānijā cūkkopji un putnkopji novērojuši, ka raundapa izmantošana kaitē dzīvnieku veselībai un samazina saimniecību rentabilitāti, jo ir lielas veterinārmedicīnas izmaksas.

***

ĢENĒTISKI MODIFICĒTS

• Eiropas Savienībā (ES) atļauts audzēt tikai divas ĢM kultūras – Monsanto izstrādāto kukurūzas šķirni MON810 kopš 1998. gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni Amflora kopš 2010. gada.

• Patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot 15 ĢM kukurūzas un četras ĢM sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Dānijā vairāki cūkkopji un putnkopji ir novērojuši ĢM sojas un ar to saistītā raundapa kaitējumu cūku un putnu veselībai.

• Lopbarības ražotāji Latvijā piedāvā tikai tādu kombinēto lopbarību, kas satur ĢMO. Vietējās vistas, cūkas un liellopi vairāk nekā desmit gadu tiek baroti tikai ar šādu barību.

• 2011. gadā tika importētas 145 000 tonnu ĢM sojas un kukurūzas 45–55 miljonu latu vērtībā. Ražojot lopbarību Latvijā vai savā saimniecībā, šie līdzekļi lielākoties paliktu lauksaimniekiem.

• Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā u. c. Eiropas valstīs dzīvnieku barībā netiek izmantota ĢM soja un kukurūza. ES 50 reģioni, kā arī Šveice, atteikušies no ĢMO saturošas dzīvnieku barības.

• Šogad arī Lietuvas lielākā piensaimnieku kompānija Agrokoncern atteicās no ĢMO saturošas lopbarības.

Šī kompānija Lietuvā saražo 65% piena.

• Latvijā veiktajā pētījumā konstatēts, ka, izbarojot dzīvniekiem un putniem importēto ĢM soju un kukurūzu, nevienā no variantiem barība nav izrādījusies lētāka par pašu saimniecībā ražotiem barības līdzekļiem. Jā, nemodificētas sojas lopbarība ir dārgāka, bet galaproduktu tā sadārdzina nebūtiski. Latvijā izpētīts, ka, izēdinot nemodificētu soju un kukurūzu, saimniecība

uz cūkgaļas dzīvsvara kilogramu zaudē 0,05 latus. Bet barības deva ar saimniecībā saražotajiem barības līdzekļiem dod 0,10 latu ietaupījumu uz katru saražotās cūkgaļas kilogramu.

• Secinājums: ar Latvijā ražotiem dzīvnieku barības līdzekļiem var pilnībā aizstāt šobrīd importēto ĢM soju un kukurūzu. Tādā gadījumā cūkgaļas un piena ražošanā produkcijas sadārdzinājums ir neliels,

olu ražošanā izmaksas ir vienādas, bet vistas gaļas ražošanā – pat lētākas.

Avots: biedrība Zemes draugi, LLKC.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

 
480 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk