• Tweet

Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot plānoto apjomu. To galvenokārt ietekmēja iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpilde.

Mazāk nekā plānots tika iekasētas arī kredītiestāžu solidaritātes iemaksas- saglabājoties straujiem kreditēšanas tempiem, bankas izmantoja likumā paredzētās nodokļa atlaides. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija zem plānotā līmeņa, galvenokārt samazinoties ieņēmumiem no poligonos apglabātajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem un vienlaikus uzlabojoties atkritumu šķirošanas infrastruktūrai un iedzīvotāju paradumiem. Saeimas pieņemtais lēmums no 1. aprīļa samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, un šo normu pagarinājums līdz šī gada beigām ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus, tādēļ tie netiek saņemti budžetā plānotajā apjomā. Vienlaikus, samazinoties patēriņam nodoto cigarešu un alkoholisko dzērienu apjomam (pēc VID datiem tas astoņos mēnešos samazinājies attiecīgi par 15,3% un 3,9%) un pieaugot nodokļa likmēm gada sākumā, kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi astoņos mēnešos pieauguši par 24,3 miljoniem eiro jeb 2,9% un sasniedza 849 miljonus eiro.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada astoņos mēnešos palielinājās par 575,8 miljoniem eiro jeb 6,1% un sasniedza teju 10 miljardus eiro. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu lielā mērā nodrošināja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums. VSAOI kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā 526,3 miljonu eiro) saņemtas 3,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 220,2 miljoniem eiro jeb 6,9% vairāk. Ieņēmumus valsts budžetā (pensiju 1. līmenis) turpina ietekmēt likmes 1 procentpunkta pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, kas veikta 2025. gadā. Uz to norāda ieņēmumu samazinājums par 13,9 miljoniem eiro jeb 2,6% valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju 2. līmenis).

PVN ieņēmumi astoņos mēnešos, salīdzinot ar periodu pirms gada, pieauga par 213,7 miljoniem eiro jeb 8,2% un bija 2,8 miljardi eiro. Ieņēmumu kāpums ir straujāks nekā plānots šim periodam un to nodrošināja nodokļu maksātāji tirdzniecības, apstrādes rūpniecības, IT pakalpojumu un energoapgādes nozarēs. Atbilstoši CSP datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums jūlijā faktiskajās cenās pieauga par 7,5%, salīdzinot ar 2025. gada jūliju, tādējādi sekmējot PVN iemaksu pieaugumu.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 1,9 miljardu eiro apmērā un, salīdzinot ar 2025. gada astoņiem mēnešiem, ieņēmumi pieauga par 84,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Nelielo pieaugumu noteica ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana par 40 eiro līdz 550 eiro mēnesī no šā gada 1. janvāra, jo darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, atbilstoši VID datiem astoņos mēnešos pieauga par 5,4%. Darba samaksas fonda pieaugumu tautsaimniecībā ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan vidējās darba samaksas pieaugums, kā arī minimālās algas paaugstināšana par 40 eiro līdz 780 eiro mēnesī no šā gada sākuma.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2026. gada astoņos mēnešos sasniedza 552,1 miljonu eiro, kas ir par 28 miljoniem eiro jeb 4,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica zemākas iemaksas no finanšu nozares, jo vairākas lielākās bankas, ņemot vērā mazāku peļņu un kapitāla stiprināšanas pasākumus, šogad dividendes neizmaksāja vai izmaksāja mazākā apmērā. Tāpat samazinājums skaidrojams ar nodokļu likumdošanas izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē. Šajā periodā tika sadalīts lielāks peļņas apjoms, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām. Tas skaidrojams ar to, ka no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā, savukārt nodoklis par 2024. gada nogalē izmaksātajām dividendēm tika samaksāts 2025. gada janvārī.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2026. gada astoņos mēnešos bija teju pērnā gada līmenī, pieaugot par 4 miljoniem eiro jeb 0,5% un sasniedza 895,4 miljonus eiro. Lielāku ieņēmumu apjomu galvenokārt nodrošināja ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā, kas salīdzināumā ar pērno gadu palielinājušies par 24,3 miljoniem eiro . Savukārt ieņēmumi no dividendēm valsts pamatbudžetā astoņos mēnešos saņemti 313,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 43,8 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, sasniedzot 88,7% no plānotā. Savukārt, valsts speciālajā budžetā strauji augušas uzkrātā fondēto pensiju kapitāla iemaksas. Šā gada astoņos mēnešos tās bija par 34,9 miljoniem eiro jeb 53,6% lielākas, sasniedzot 100 miljonus eiro. Atbilstoši VSAA sniegtajai informācijai pieaug personu skaits, kas izvēlas savu valsts fondēto pensiju shēmas kapitālu pievienot pensiju 1. līmenim. Tāpat vērojams dalībnieku uzkrātā kapitāla apjoma kāpums, ko veicina ilgāks uzkrāšanas periods un pozitīvāks ieguldījumu ienesīgums.

Kopbudžeta ieņēmumiem sasniedzot 13 miljardus eiro un šā gada astoņos mēnešos augot straujāk (+9%) nekā izdevumiem (+5,7%), konsolidētajā kopbudžetā izveidojās 127,6 miljonu eiro pārpalikums, liecina Valsts kases dati. Salīdzinājumā ar 257 miljonu eiro deficītu pērn, pārmaiņas skaidrojamas ar būtisku Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu pieaugumu par 489,1 miljonu eiro. To galvenokārt nodrošināja Eiropas Komisijas (EK) maksājumu saņemšana gada pirmajā pusē par ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda (AF) ietvaros veiktajām investīcijām un ieviestiem reformu pasākumiem. Līdz ar ierasti straujo izdevumu pieaugumu gada nogalē FM kopbudžetā gadā kopumā sagaida deficītu.

Pārpalikums vērojams gandrīz visos budžeta līmeņos, izņemot valsts pamatbudžetu, kur deficīts astoņos mēnešos pieaudzis līdz 438,4 miljonam eiro. Turpretī valsts speciālajā budžetā bija 417,5 miljonu eiro pārpalikums, pašvaldību budžetā – 75,3 miljonu eiro pārpalikums, savukārt citu atvasināto publisko personu (augstskolu un zinātnisko institūtu) budžetā – 73,3 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta izdevumi 2026. gada astoņos mēnešos bija 12,9 miljardi eiro, kas ir par 692,1 miljonu eiro jeb 5,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar nozīmīgu izdevumu kāpumu sociālā rakstura maksājumiem par 298,7 miljoniem eiro jeb 8,2% un kapitālo izdevumu kāpumu kopbudžetā par 210,7 miljoniem eiro jeb 20,4%.

Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi 2026. gada astoņos mēnešos 8,1 miljarda eiro apmērā bija par 322,2 miljoniem eiro jeb 4,2% lielāki nekā pērn, tai skaitā, izdevumi pamatfunkcijām auguši par 251,5 miljoniem eiro jeb 4%.

Izdevumi pamatkapitāla veidošanai pieauguši par 144,6 miljoniem eiro jeb 21,7%, kopā veidojot 810,2 miljonus eiro. Lielākais kāpums vērojams pamatfunkciju nodrošināšanai – aizsardzības resorā, pamatā kājnieku kaujas mašīnu iegādes dēļ NBS vajadzībām šā gada janvārī un februārī, kā arī lielāku NBS uzturēšanas izdevumu dēļ. Savukārt tieslietu resorā izdevumi pamatkapitala veidošanai bija par 40,9 miljoniem eiro mazāki pērn veikto maksājumu Liepājas cietuma būvniecībai dēļ, kā arī Satiksmes ministrijas izdevumi valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai bijuši par 13,7 miljoniem eiro mazāki nekā pērn.

Arī izdevumi subsīdijām un dotācijām 2,6 miljardu eiro apmērā šā gada astoņos mēnešos auguši par 83,1 miljonu eiro jeb 3,4%. Tostarp izdevumi pamatfunkcijām auguši par 47,9 miljoniem eiro jeb 2,8%, kur par 32,7 miljoniem eiro lielāki bijuši izdevumi veselības resorā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai. Audzisarī finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai par 24,4 miljoniem eiro. Vienlaikus izdevumi programmā “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” ir samazinājušies par 14,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada astoņos mēnešos bija 733,2 miljoni eiro, kas bija par 53,8 miljonu eiro jeb 6,8% mazāk nekā astoņos mēnešos pirms gada. Tostarp izdevumi pamatfunkcijām samazinājušies par 67,3 miljoniem eiro jeb 9,2%, kas pamatā skaidrojams ar pretgaisa sistēmu iegādi aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā.Vienlaikus lielāki izdevumi bijuši iestāžu uzturēšanai, formas tērpiem un speciālajam apģērbam, degvielai, u.c.Savukārt ĀFP projektu īstenošanai valsts pamatbudžetā (ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu), investēti 1,5 miljardi eiro, kas bija par 70,7 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk nekā astoņos mēnešos pirms gada. AF un Kohēzijas politikas ES fondu investīcijām šā gada astoņos mēnešos kopā izdoti par 110,6 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 991,4 miljonus eiro. AF projektiem šā gada astoņos mēnešos izdoti par 55 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 580,3 miljonus eiro, pamatā infrastruktūras uzlabošanai. 31.08.2026. pabeigta AF plāna ieviešana un atbildīgās iestādes ziņojušas FM par visu plānoto rezultātu un mērķu sasniegšanu. FM līdz 30.09.2026. iesniegs EK noslēdzošo maksājuma pieprasījumu, lai Latvija valsts budžetā saņemtu pēdējo EK maksājumu 503,7 miljonu eiro apmerā, tādējādi piesaistot visu Latvijai pieejamo 1,97 miljardu. eiro AF finansējumu. Lielākie maksājumi pārskata periodā veikti transporta jomā pasažieru infrastruktūras uzlabošanai, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu un dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai un attīstībai. Tāpat investēts veselības aprūpes iestādēs, tostarp, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecībā un mūsdienīgas infrastruktūras attīstībā VAS “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Savukārt Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 411,1 miljona eiro apmērā, kas bija par 55,7 miljoniem eiro vairāk nekā astoņos mēnešos pērn. Gada nogalē atbilstoši būvniecības darbu ciklam tiek prognozēta lielāka ES fondu maksājumu intensitāte. RailBaltica projekta izdevumi 2026. gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžetā bijuši par 11,3 miljoniem eiro mazāki nekā pērn, t.i., 103,1 miljons eiro. Jāatzīmē, ka šā gada augustā izdoti 40,6 miljoni eiro automatizētas robežu uzraudzības infrastruktūras nodrošināšanai, kas nav bijuši pērn, no Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošā Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai.

Valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada astoņos mēnešos bija 3,3 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada astoņiem mēnešiem tie pieauga par 249 miljoniem eiro jeb 8,2%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 197,3 miljoniem eiro jeb 9,2%, sasniedzot 2,3 miljardus eiro. Šā gada jūlijā izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 673 eiro, kas ir par 9,6% lielāks nekā jūlijā pērn, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,8%. Jāatzīmē, ka 2026. gada 1. aprīlī tika veikts automātiskais pensiju pārrēķins 141 tūkstotim pensionāru, kas palielināja vecuma pensiju vidēji par 18,50 eiro, tādējādi palielinot speciālā budžeta izdevumus par aptuveni 2,6 miljoniem eiro mēnesī.

Izdevumi slimības pabalstiem bija 297,4 miljoni eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 10,9% lielāki nekā pirms gada. Šā gada jūlijā izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 12,8%, kamēr saņēmēju skaits bija par 4% zemāks nekā jūlijā pirms gada. Tikmēr valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 132,2 miljoni eiro, kas ir par 3,8 miljoniem eiro jeb 2,9% lielāki nekā astoņos mēnešos pirms gada. Izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 10,3%, savukārt bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šā gada jūlijā samazinājās par 5,8%. Atbilstoši CSP datiem reģistrētā bezdarba līmenis pēc visu laiku zemākā rādītāja sasniegšanas šā gada maijā, jūlija beigās bija 4,7% – par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā krities par 3,7% līdz 42,3 tūkstošiem.

Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada astoņos mēnešos bija 2,7 miljardi eiro un pieauga par 93,3 miljoniem eiro jeb 3,6%. Lielāko kāpumu veidoja izdevumi atlīdzībai, kas astoņos mēnešos pieauga par 43,1 miljonu eiro jeb 3,3% un bija 1,4 miljardi eiro. Tas pamatā saistāms ar iepriekš plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai un minimālās algas pieaugumu. Tāpat palielinājās pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada astoņos mēnešos bija 532,1 miljons eiro – par 24,6 miljoniem eiro jeb 4,8% lielāki nekā pērn. Iepriekšējās apkures sezonas augsto izdevumu par komunālajiem pakalpojumiem gada pirmajos mēnešos ietekme atspoguļojas arī astoņu mēnešu izpildē – vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši autoceļu uzturēšanas izdevumi.

Arī pašvaldību budžetā sociālā rakstura maksājumi 185,8 miljonu eiro apmērā bija par 20,2 miljoniem eiro jeb 12,2% lielāki nekā astoņos mēnešos pērn, kas saistāms ar izdevumu kāpumu mājokļa pabalstiem paaugstinātā pabalsta koeficienta dēļ no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Tā rezultātā palielinājās ne tikai mājokļa pabalsta apmērs, bet arī tā saņēmēju loks. Tāpat, pieaugot aprūpējamo skaitam un pakalpojumu izmaksām, pašvaldību budžetā vairāk izdots sociālajai aprūpei mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.