• Tweet

Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem vai citiem aktīviem, tajā var ietilpt arī mantojuma atstājēja nenokārtotās saistības jeb parādi. Kā rīkoties šādā situācijā, skaidro Mārtiņš Krauklis, Luminor bankas Tiesvedību daļas vecākais jurists.

Pirmais solis – vērsties pie notāra

Mantojuma lietas Latvijā kārto zvērināti notāri, apkopojot informāciju par mantojumā atstāto mantu, iespējamajiem mantiniekiem un saistībām, tostarp arī kredītiem. Šis ir salīdzinoši laikietilpīgs process, kas var aizņemt laiku no dažiem mēnešiem līdz pat gadam un vairāk. Sarežģītākās situācijās, piemēram, kad mantojums ir apjomīgs un mantojuma saraksta sagatavošanā ir iesaistīts zvērināts tiesu izpildītājs, un, piemēram, sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, kad tas ir nepieciešams, mantojuma lietas pabeigšana var prasīt vairāk laika.

Svarīgi apzināties, ka, zaudējot tuvinieku, mēs varam mantot ne tikai viņa mantu, bet arī saistības un parādus. Tie var būt gan ikdienas maksājumi, piemēram, komunālo pakalpojumu vai telefonsakaru rēķini, gan arī lielākas finansiālās saistības, tostarp hipotekārais kredīts. Tāpēc pirms mantojuma pieņemšanas, ja mantinieks nav drošs, ka ir informēts par visām mantojuma atstājēja saistībām, ir svarīgi rūpīgi noskaidrot, kāds ir mantojuma kopējais apmērs. Tas ir būtiski, jo brīdī, kad mantojums ir pieņemts, to vairs nevar atraidīt. Likums nosaka, ka kreditori savas pretenzijas pret mantojumu var pieteikt divu mēnešu laikā, savukārt mantinieku pieteikšanās termiņš nevar būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas. Tādējādi potenciālajam mantiniekam ir iespēja vispirms pārliecināties, ka mantojuma pasīvs (saistības) nepārsniedz mantojuma aktīvus (mantu). Ja izrādās, ka saistības pārsniedz mantas vērtību, potenciālais mantinieks var pieņemt pārdomātu lēmumu par mantojuma pieņemšanu.

Ikvienam potenciālajam mantiniekam ir jāapzinās, ka mantojums ir mantas, tiesību un saistību kopums. Mantinieks nevar pieņemt tikai vēlamo mantojuma daļu, piemēram, neapgrūtinātus īpašumus un uzkrājumus, bet atteikties no īpašuma, kas iegādāts kredītā. Tāpēc galīgais lēmums par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu būtu jāpieņem tikai pēc tam, kad precīzi noskaidrots viss mantas un saistību apjoms.

Kredīts mantojumā: ko darīt ar maksājumiem?

Viena no biežākajām kļūdām ir uzskats, ka līdz ar tuvinieka zaudējumu apstājas arī viņa uzsāktās saistības un nepieciešamība veikt kredīta maksājumus. Mantojums turpina pastāvēt kā vienots kopums, kurā ietilpst gan manta, gan saistības un tiesības. Tāpēc arī saistības, kas izriet no kredīta līguma, nebeidzas, bet turpina darboties saskaņā ar līguma noteikumiem, tostarp attiecībā uz kredīta maksājumu veikšanu. Un līdz ar mantojuma pieņemšanu viss tiesību un saistību kopums, tostarp, kredīta saistības pāriet uz mantinieku. Tāpēc, zinot par kredīta esamību, ir nekavējoties jāsazinās ar kredītiestādi un arī tā jāinformē par tuvinieka zaudējumu.

Ja potenciālajam mantiniekam ir informācija par mantojuma atstājēja saistībām, tostarp, kredīta maksājuma apmēru un kredīta norēķina kontu, un ir skaidra vēlme īpašumu paturēt, ieteicams turpināt veikt ikmēneša maksājumus mantojuma lietas vešanas laikā, lai nepieļautu kredīta maksājumu kavējumu. Praksē nereti ir gadījumi, kad, piemēram, par hipotekārā kredīta saistībām, mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais, kurš arī būs mantinieks, ir informēts. Turklāt potenciālajam mantiniekam, kurš jau ir saistības, proti, ir līdzaizņēmējs vai galvinieks, ir pat pienākums veikt kredīta maksājumus.

Tiklīdz zvērināts notārs ir izsniedzis mantojuma apliecību, mantiniekam ir jāsazinās ar kredītiestādi, iesniedzot mantojuma apliecību, un kopā jālemj par tālāku saistību izpildi.

Būtiski arī zināt, ka Latvijā kopš 2025. gada 1. janvāra spēkā esošais regulējums nosaka, ka mantinieku atbildība par personas parādiem vienmēr ir ierobežota ar mantojuma apmēru. Tas nozīmē, ka aizgājēja parādi sedzami no mantojumā ietilpstošās mantas, piemēram, nekustamajiem īpašumiem, uzkrājumiem vai citām vērtībām, nevis no mantinieku personīgajiem līdzekļiem vai īpašuma. Te gan jāņem vērā, ka, ja mantinieks vēlas paturēt mantojumu, tad mantiniekam ir jānorēķinās ar banku vai citu kreditoru mantojuma vērtības apmērā. Šāds regulējums būtiski stiprina mantinieku aizsardzību un mazina risku saskarties ar negaidītiem finansiāliem zaudējumiem. Svarīgi arī norādīt, ka šis regulējums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad tuvinieks zaudēts pēc 2025. gada 1. janvāra.

Jānoskaidro par apdrošināšanu

Mūsdienās lielai daļai ir finanšu saistības, tostarp, kredīti, līdz ar ko ikvienā ģimenē būtu svarīgi pārrunāt, vai ģimenes apgādniekiem ir apdrošināšana, kas pasargās nelaimē. Ja tādas nav, būtu svarīgi izvērtēt, vai tāda nav nepieciešama, piemēram, kredītņēmēja dzīvības apdrošināšana var pasargāt kredītņēmēja ģimeni (mantiniekus) no finansiāla sloga, ko, iespējams, mantinieki citādāk nemaz nevarētu atļauties. Šādā gadījumā apdrošinātājs sedz neatmaksāto kredīta summu vai daļu, atkarībā no apdrošināšanas polises nosacījumiem. Jāatzīmē, ka apdrošinātāji piedāvā dažādas dzīvības apdrošināšanas, līdz ar ko katram, kurš vēlas parūpēties par savu ģimeni nelaimes gadījumā, ir iespēja atrast savai situācijai un saistībām piemērotāko apdrošināšanas veidu.