SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu apmēru precīzi zina 38% iedzīvotāju, tad par uzkrājumiem skaidrība ir tikai katram ceturtajam pārim. Turklāt sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši izvēlas neatklāt sava uzkrājuma apmēru pat tuvākajam cilvēkam.
Uzkrājumi sievietēm nereti ir personīgs drošības balsts – neatkarības, stabilitātes un rīcības brīvības simbols. Tāpēc sarunas par tiem mēdz būt emocionāli sarežģītākas nekā diskusijas par ikdienas ienākumiem. Aptaujas dati rāda, ka 13% pāru uzkrājumu tēma attiecībās ir teju tabu, un tieši sievietes biežāk norāda, ka izvēlas šo informāciju paturēt pie sevis.
Kopumā tikai katrs ceturtais pāris precīzi zina viens otra uzkrājumu apmēru, savukārt trešdaļa atzīst – informācija it kā nav noslēpums, tomēr konkrētas summas netiek apspriestas. Šāda nenoteiktība saglabājas neatkarīgi no ienākumu līmeņa – arī turīgākās mājsaimniecībās sievietes bieži saglabā savu “finanšu klusuma zonu”.
“Atklātākas sarunas par uzkrājumiem raksturīgākas cilvēkiem līdz 39 gadu vecumam. Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem biežāk novērojama tendence slēpt gan savus uzkrājumus, gan ienākumus. Kas attiecas tieši uz sievietēm, tad viņām uzkrājumi ir kā personīga drošības teritorija – rezerves plāns neparedzētām situācijām. Tā nav neuzticēšanās partnerim, bet gan vēlme saglabāt stabilitātes sajūtu. Tomēr ilgtermiņā tieši atklātība par uzkrājumiem palīdz pāriem pieņemt līdzsvarotākus lēmumus un mazina riskus,” skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Pēc viņas vārdiem, klusēšana par uzkrājumiem var ietekmēt kopīgos lēmumus – no mājokļa iegādes līdz ģimenes drošībai krīzes situācijās. Tāpēc pāriem ieteicams finanšu jautājumus apspriest regulāri un strukturēti, respektējot arī vajadzību pēc personīgās finansiālās telpas.
“Sarunas par naudu nav jāuztver kā kontroli vai pārbaudi. Tās var būt par kopīgiem mērķiem, savstarpēju drošību un uzticēšanos. Praktisks risinājums ir kopīgs uzkrājumu plāns līdzās individuālajam drošības spilvenam. Pat nelieli, regulāri soļi palīdz sievietēm justies drošāk gan attiecībās, gan savā finansiālajā nākotnē,” noslēdz Linda Šablinska.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālāk