SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu apmēru precīzi zina 38% iedzīvotāju, tad par uzkrājumiem skaidrība ir tikai katram ceturtajam pārim. Turklāt sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši izvēlas neatklāt sava uzkrājuma apmēru pat tuvākajam cilvēkam.
Uzkrājumi sievietēm nereti ir personīgs drošības balsts – neatkarības, stabilitātes un rīcības brīvības simbols. Tāpēc sarunas par tiem mēdz būt emocionāli sarežģītākas nekā diskusijas par ikdienas ienākumiem. Aptaujas dati rāda, ka 13% pāru uzkrājumu tēma attiecībās ir teju tabu, un tieši sievietes biežāk norāda, ka izvēlas šo informāciju paturēt pie sevis.
Kopumā tikai katrs ceturtais pāris precīzi zina viens otra uzkrājumu apmēru, savukārt trešdaļa atzīst – informācija it kā nav noslēpums, tomēr konkrētas summas netiek apspriestas. Šāda nenoteiktība saglabājas neatkarīgi no ienākumu līmeņa – arī turīgākās mājsaimniecībās sievietes bieži saglabā savu “finanšu klusuma zonu”.
“Atklātākas sarunas par uzkrājumiem raksturīgākas cilvēkiem līdz 39 gadu vecumam. Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem biežāk novērojama tendence slēpt gan savus uzkrājumus, gan ienākumus. Kas attiecas tieši uz sievietēm, tad viņām uzkrājumi ir kā personīga drošības teritorija – rezerves plāns neparedzētām situācijām. Tā nav neuzticēšanās partnerim, bet gan vēlme saglabāt stabilitātes sajūtu. Tomēr ilgtermiņā tieši atklātība par uzkrājumiem palīdz pāriem pieņemt līdzsvarotākus lēmumus un mazina riskus,” skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Pēc viņas vārdiem, klusēšana par uzkrājumiem var ietekmēt kopīgos lēmumus – no mājokļa iegādes līdz ģimenes drošībai krīzes situācijās. Tāpēc pāriem ieteicams finanšu jautājumus apspriest regulāri un strukturēti, respektējot arī vajadzību pēc personīgās finansiālās telpas.
“Sarunas par naudu nav jāuztver kā kontroli vai pārbaudi. Tās var būt par kopīgiem mērķiem, savstarpēju drošību un uzticēšanos. Praktisks risinājums ir kopīgs uzkrājumu plāns līdzās individuālajam drošības spilvenam. Pat nelieli, regulāri soļi palīdz sievietēm justies drošāk gan attiecībās, gan savā finansiālajā nākotnē,” noslēdz Linda Šablinska.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālāk