SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu apmēru precīzi zina 38% iedzīvotāju, tad par uzkrājumiem skaidrība ir tikai katram ceturtajam pārim. Turklāt sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši izvēlas neatklāt sava uzkrājuma apmēru pat tuvākajam cilvēkam.
Uzkrājumi sievietēm nereti ir personīgs drošības balsts – neatkarības, stabilitātes un rīcības brīvības simbols. Tāpēc sarunas par tiem mēdz būt emocionāli sarežģītākas nekā diskusijas par ikdienas ienākumiem. Aptaujas dati rāda, ka 13% pāru uzkrājumu tēma attiecībās ir teju tabu, un tieši sievietes biežāk norāda, ka izvēlas šo informāciju paturēt pie sevis.
Kopumā tikai katrs ceturtais pāris precīzi zina viens otra uzkrājumu apmēru, savukārt trešdaļa atzīst – informācija it kā nav noslēpums, tomēr konkrētas summas netiek apspriestas. Šāda nenoteiktība saglabājas neatkarīgi no ienākumu līmeņa – arī turīgākās mājsaimniecībās sievietes bieži saglabā savu “finanšu klusuma zonu”.
“Atklātākas sarunas par uzkrājumiem raksturīgākas cilvēkiem līdz 39 gadu vecumam. Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem biežāk novērojama tendence slēpt gan savus uzkrājumus, gan ienākumus. Kas attiecas tieši uz sievietēm, tad viņām uzkrājumi ir kā personīga drošības teritorija – rezerves plāns neparedzētām situācijām. Tā nav neuzticēšanās partnerim, bet gan vēlme saglabāt stabilitātes sajūtu. Tomēr ilgtermiņā tieši atklātība par uzkrājumiem palīdz pāriem pieņemt līdzsvarotākus lēmumus un mazina riskus,” skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Pēc viņas vārdiem, klusēšana par uzkrājumiem var ietekmēt kopīgos lēmumus – no mājokļa iegādes līdz ģimenes drošībai krīzes situācijās. Tāpēc pāriem ieteicams finanšu jautājumus apspriest regulāri un strukturēti, respektējot arī vajadzību pēc personīgās finansiālās telpas.
“Sarunas par naudu nav jāuztver kā kontroli vai pārbaudi. Tās var būt par kopīgiem mērķiem, savstarpēju drošību un uzticēšanos. Praktisks risinājums ir kopīgs uzkrājumu plāns līdzās individuālajam drošības spilvenam. Pat nelieli, regulāri soļi palīdz sievietēm justies drošāk gan attiecībās, gan savā finansiālajā nākotnē,” noslēdz Linda Šablinska.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālāk