Nākamgad jārēķinās ar lielākiem nodokļiem par zemi
Lauksaimniekiem jārēķinās, ka nākamgad vidēji par 10% pieaugs lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība, kura tiek izmantota, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli.
Savukārt par dzīvokļu kadastrālo vērtību kāpumu, pēc Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķiniem, nākamgad būtu jāuztraucas tikai procentam no dzīvokļu īpašniekiem.
Īpašuma kadastrālās vērtības nozīmi ikviens izjūt tad, kad pienāk rēķins par nekustamā īpašuma nodokli. Saeimas deputāti 15. novembrī otrajā lasījumā lems par iespējamiem grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kuri paredz, ka pašvaldības varēs noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes lielumu robežās no 0,2 līdz 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt nodokļa likmi virs 1,5% pašvaldībām atļautu piemērot tikai tajos gadījumos, kad nekustamais īpašums netiks uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
VZD speciālisti, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam, pamatojās uz 2011. gada un 2012. gada sākuma nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Tā liecina, ka lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenu pieaugums 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, bijis 15 līdz 25% robežās. Līdz ar to lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība visos Latvijas novados no tirgus vērtības šobrīd atpaliekot par aptuveni 35%. Tāpēc lauksaimniekiem jābūt gataviem, ka nākamgad zemes kadastrālā vērtība būs augstāka un līdz ar to, iespējams, pieaugs arī nekustamā īpašuma nodoklī aprēķinātā summa.
Otrs segments, kurā VZD speciālisti ir saskatījuši cenu kāpumu, ir dzīvokļi, skaidro VZD komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis.
«Tomēr jāpiezīmē, ka kopš ekonomikas zemākā punkta būtisks cenu pieaugums ir tikai Rīgā un Jūrmalā, un arī tikai pamatā pilsētu centros, kvalitatīviem dzīvokļiem, kurus galvenokārt pērk ārvalstnieki. Turpretī sērijveida dzīvokļu segmentā cenu izmaiņas 2011. gadā praktiski nebija,» uzsvēra speciālists.
Dzīvokļu īpašumu, kuriem gaidāms vērtību pieaugums, pēc speciālistu teiktā, ir maz – tie ir tikai viens procents no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita. No tiem aptuveni 4200 dzīvokļiem vērtības pieaugums ir līdz diviem procentiem un tikai aptuveni 400 dzīvokļu īpašumiem kadastrālā vērtība pieaugs vairāk nekā par diviem procentiem. Lielākais pieaugums ir dzīvokļiem Jūrmalā, Turaidas ielas jaunajās daudzdzīvokļu mājās – teritorijā, kas sākotnēji bija iekļauta palienes pļavu zonā un nebija atbilstoši novērtēta.
Salīdzinot dzīvokļu kadastrālās vērtības ar tirgus cenu, speciālisti secināja, ka vidēji visās republikas pilsētās dzīvokļu kadastrālās vērtības ir par 7 procentiem zemākās nekā darījuma summas, taču ir arī izņēmumi. Liepājā dzīvokļu kadastrālās vērtības par gandrīz 10 procentiem pārsniedz tirgus cenas. Tāpēc Liepājā dzīvokļu īpašumu kadastrālās vērtības 2013. gadā samazinātas vidēji par 12 procentiem. Tāpat dzīvokļu kadastrālās vērtības tika samazinātas atsevišķās zonās vairākās citās pašvaldībās, piemēram, Cēsīs un Līvānos.
Būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar 2012. gadu, veiktas ražošanas objektu kadastrālo vērtību bāzē, jo izstrādāts jauns vērtību zonējums. Pašreiz spēkā esošais zonējums tika izstrādāts 2007. gadā un 2008. gada sākumā, kad vēl lejupslīde ekonomikā nebija tik krasa. Vērtību zonas bija veidotas plašas, balstoties uz vispārējo vērtību līmeni attiecīgajā teritorijā. Četru gadu laikā notikušas izmaiņas gan ekonomikā, gan nekustamā īpašuma tirgū, un tās atstājušas būtisku ietekmi uz zemes pieprasījumu. Salīdzinājumā ar 2007. gadu pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies – daudzas esošās ražotnes stāv nenoslogotas, pieprasījuma pēc jaunām neapbūvētām zemes platībām praktiski nav.
To, kāda ir īpašuma pašreizējā kadastrālā vērtība, ikviens var uzzināt portālā www.kadastrs.lvbez maksas, savukārt 2013. gadam prognozētās vērtības ir aplūkojamas tikai par maksu. Šī pakalpjuma cena ir divi lati par katru īpašumu.
***
Zemes kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņas:
Nekustamo īpašumu grupa 2012. gads,milj. Ls 2013. gads,milj. Ls Izmaiņas, %
Dzīvojamā apbūve 2 658 2 603 2,1
Sabiedriskā un komerciālā apbūve 1 462 1 433 2,0
Lauku grupa 1 351 1 432 +6,0
Ražošanas grupa 880 752 14,5
Kopā valstī 6 352 6 220 2,1
***
Ēku kadastrālo
vērtību kopsummu izmaiņas:
Ēku grupa 2012. gads, 2013. gads, Izmaiņas,
milj. Ls milj. Ls %
Dzīvojamās ēkas 8 738 8 722 0,2
Sabiedriskās un komerciālās ēkas 2 177 2 176 0,0
Ražošanas un satiksmes
infrastruktūras ēkas 1 027 996 3,0
Lauksaimniecības ēkas 76 76 0,0
Palīgēkas 254 253 0,4
Kopā valstī 12 272 12 224 0,4
***
Zemes kadastrālo vērtību kopsummas izmaiņas* pašvaldībās
Aknīstes novads +5
Daugavpils novads +5
Dobeles novads +5
Ilūkstes novads +5
Jēkabpils novads +5
Krustpils novads +5
Nīcas novads +5
Rucavas novads +5
Rugāju novads +5
Tukuma novads +5
Vaiņodes novads +5
Viļānu novads +5
Zilupes novads +5
Aizputes novads +6
Aglonas novads +6
Alsungas novads +6
Baltinavas novads +6
Bauskas novads +6
Ciblas novads +6
Dagdas novads +6
Kārsavas novads +6
Rēzeknes novads +6
Riebiņu novads +6
Varakļānu novads +6
Priekules novads +7
Vārkavas novads +7
Auces novads +7
Jaunpils novads +7
Jelgavas novads +7
Kandavas novads +7
Rundāles novads +8
Durbes novads +8
Tērvetes novads +9
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk