Ienākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē

Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad ir auguši. Labāk klājies Vidzemes un Rīgas iedzīvotājiem, kā arī jauniešiem. Reģionālās ienākumu izmaiņu atšķirības ilustrē un papildina nozaru attīstības zīmēto ainu.
Ienākumi aug, taču inflācija joprojām spiež palielināt ikdienas tēriņus
Šī gada laikā ienākumi Latvijas iedzīvotājiem ir mainījušies dažādi, rāda aptaujas dati. 41 % iedzīvotāju norāda, ka viņu ienākumi šogad ir palielinājušies. Vairumā gadījumu (27 %) pieaugums ir salīdzinoši neliels, līdz 10 %, savukārt 7 % ziņo par jau būtiskāku kāpumu virs 15 %, bet vēl tikpat par pieaugumu 10-15 % apmērā. Tajā pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pirmajā pusgadā vidējā alga pēc nodokļiem sasniedza 1342 eiro, nodrošinot 6,6 % reālu pieaugumu, par spīti inflācijas ietekmei, kuru daļēji kompensēja nodokļu samazināšana.
Ienākumu pieaugums šogad visbiežāk skāris jaunākos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī Vidzemes iedzīvotājus, kam cieši seko Rīga. To varētu skaidrot arī ar to, ka Vidzemes reģionā strauji attīstās tās ekonomiskais kodols – Valmieras, Smiltenes un Cēsu trijstūris. Savukārt Rīgas reģionā aug pakalpojumu eksports, dodot tam pirmo vietu reģionu eksporta sacensībā pēdējos divos gados (2023. un 2024. gadā), saskaņā ar Luminor pētījuma datiem. Mērens pieaugums novērojams galvenokārt mazajās pilsētās, savukārt neliels ienākumu pieaugums visbiežāk novērojams lauku teritorijās. Ienākumi visizteiktāk auguši mājsaimniecībās ar lielāku ienākumu līmeni – virs 1501 eiro, savukārt neliels pieaugums visbiežāk novērots mājsaimniecībās ar mēneša ienākumiem no 1001 līdz 1500 eiro.
“Lai arī daļai iedzīvotāju ienākumi šogad ir pieauguši, inflācijas spiediens joprojām ir jūtams, atsevišķas preces un pakalpojumi arvien ir dārgi, kā rezultātā reālais ienākumu pieaugums dažiem var šķist mazāks. Tas nozīmē, ka finansiālā drošība arvien ir atkarīga no tā, cik apzināti un pārdomāti tiek plānoti tēriņi, tostarp veidoti uzkrājumi. Nelielas ikdienas izvēles var būtiski ietekmēt kopējo budžetu un palīdzēt saglabāt līdzsvaru izmaksu pieaugšanas laikā. Pat neliela naudas summa, ko regulāri noguldām, ilgtermiņā var veidot stabilu drošības spilvenu.
Novērojam, ka sabiedrībā pastāv priekšstats, ka labklājības pieauguma temps mūsu valstī ir viduvējs. Tajā ir patiesības elements. Latvijas ekonomikas sniegums ir bijis izcils vidēji ilgākā laikā, IKP uz iedzīvotāju dinamikā esam otrie ātrākie aiz Lietuvas 30 gadu nogrieznī. Nesenā pagātnē IKP uz iedzīvotāju audzis daudz lēnāk, bet pēdējos 10 gados iezīmējas kontrasts IKP un tādas “konkrētas” labklājības mērījumu dinamikā kā reālā alga. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka pašu iedzīvotāju aptaujās sniegtās atbildes liecina, ka finansiālās iespējas un noskaņojums ir ļoti auguši,” uzsver Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists.
Teju katram piektajam iedzīvotājam ienākumi šogad samazinājušies
53 % iedzīvotāju norāda, ka šī gada laikā viņu ienākumi palikuši nemainīgi vai pat samazinājušies. Tajā skaitā nedaudz vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju (35 %) ienākumu līmenis šogad saglabājies nemainīgs, savukārt 18 % tas ir samazinājies. No tiem 8 % norāda uz būtisku kritumu – par vairāk nekā 15 %. Ienākumi visbiežāk samazinājušies iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, un šī tendence īpaši raksturīga Latgales un Zemgales reģionu iedzīvotājiem.
Vēl par tēmu:
100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālāk