• Tweet

Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai gan izaugsmes temps Latvijā, Lietuvā un Igaunijā joprojām ir nevienmērīgs. Tuvojoties 2026. gadam, rodas jautājums, kā šo noturību pārvērst mērķtiecīgā un ilgtspējīgā izaugsmē visā Baltijas reģionā.

Baltijas ekonomikas: dažādi tempi, kopīgs fons

Pēc ilgstošas lejupslīdes Latvijas ekonomika līdz 2025. gada beigām ir atgriezusies izaugsmes fāzē, un 2026. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 2,0 % pēc 1,5 % kāpuma 2025. gadā. Pieaug uzņēmēju un patērētāju optimisms, rūpniecība saglabā vadošo lomu, bet arvien lielāku nozīmi iegūst iekšzemes patēriņš. Ražošanā, finanšu pakalpojumos, mežsaimniecībā un būvniecībā izaugsmi balsta pieprasījums pēc mājokļiem un kreditēšanas aktivitātes pieaugums. Ja pamatnozares saglabās pašreizējo izaugsmes tempu, Latvijas IKP izaugsmes prognoze, visticamāk, tiks pārskatīta uz augšu.

Sagaidāms, ka Lietuva 2026. gadā apsteigs pārējās Baltijas valstis, izaugsmei sasniedzot aptuveni 3 %. Pensiju reforma dos ap 0,7 procentpunktu ieguldījumu, veicinot patēriņu, būvniecību un nekustamā īpašuma tirgu, kamēr ražošana, ņemot vērā augsto eksporta īpatsvaru, saskarsies ar globāliem izaicinājumiem bez ilgstoša krituma riska.

Igaunija ir izkļuvusi no recesijas, taču atveseļošanās saglabājas trausla. Izaugsmi balsta iekšzemes patēriņš, ko veicina zemākas procentu likmes un uzlabota pirktspēja, kamēr rūpniecību bremzē vājais Skandināvijas cikls, eksporta palēnināšanās un tarifi. Igaunijas IKP 2026. gadā tiek prognozēts 2,3 % pieaugums, tomēr ilgstoša rūpniecības lejupslīde šo tempu var apdraudēt.

Pieprasījums pēc mājokļiem un uzņēmējdarbības investīcijām pieaug, un sagaidāms, ka 2026. gadā tas vēl vairāk nostiprināsies

2025. gada pirmajos deviņos mēnešos Citadeles kopējais kredītportfelis sasniedza 3,67 miljardus eiro, savukārt no jauna izsniegtais finansējums pieauga līdz 1,2 miljardiem eiro – par 24 % vairāk nekā gadu iepriekš. Šis pieaugums atspoguļo augstu pieprasījumu pēc mājokļu kredītiem, patēriņa kreditēšanas un līzinga, kā arī arvien lielāku uzņēmumu interesi par apgrozāmā kapitāla un investīciju finansējumu, lai veicinātu izaugsmi un stiprinātu konkurētspēju. Klientu optimisms atjaunojas, un atgriežas pieprasījums pēc ilgtermiņa investīcijām.

Raugoties uz 2026. gadu, sagaidāms, ka pozitīvā tendence turpināsies. Darba samaksas pieaugums visās Baltijas valstīs apsteigs inflāciju, palielinot pirktspēju un veicinot pieprasījumu pēc mājokļiem. Latvija, Lietuva un Igaunija gūs labumu no stabilām procentu likmēm, un tiek prognozēts, ka ECB depozīta likme saglabāsies 2,0 % līmenī. Šī stabilitāte radīs labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, stiprinās optimismu un veicinās investīcijas visā reģionā.

Mākslīgā intelekta potenciāla atklāšana 2026. gadā

2026. gadā mākslīgais intelekts (MI) turpinās attīstīties no daudzsološa risinājuma par praktisku instrumentu labākas banku darbības nodrošināšanai. Daudzām finanšu iestādēm galvenā prioritāte nav strauja transformācija, bet gan pakāpeniska un pārdomāta MI integrācija – ieviešot to tur, kur tas rada reālu pievienoto vērtību, piemēram, risku pārvaldības uzlabošanā, klientu pieredzes pilnveidē un darbības procesu optimizācijā. Šāds progress balstās uz spēcīgiem datu pamatiem un organizācijas kultūru, kas atbalsta inovācijas. Citadelē mēs MI uztveram kā iespēju papildināt cilvēku kompetenci un nodrošināt personalizētākus pakalpojumus. Attīstot mūsu datu infrastruktūru un atbildīgi paplašinot investīcijas, mēs tiecamies atklāt MI potenciālu tā, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un ilgtermiņa uzticēšanos. Visredzamākā MI potenciāla izmantošana klientu ikdienas vienkāršošanā ir ar mākslīgo intelektu darbinātais virtuālais konsultants Adele. Tā attīstības potenciāls ir milzīgs, piemēram, finanšu pratības veicināšanā, klientu pieredzes uzlabošanā, kā arī pieejamības jautājumu risināšanā.

Uzkrājumi un investīcijas: finanšu noturības veidošana 2026. gadā

Mainoties demogrāfiskajām un ekonomiskajām tendencēm, personīgo uzkrājumu un ieguldījumu paradumu stiprināšana būs būtiska ilgtermiņa finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Bankas turpinās atbalstīt šo virzību, veicinot finanšu pratību un palīdzot klientiem pieņemt pārdomātus lēmumus par savu nākotni. 2026. gadā Lietuva sekos Igaunijas piemēram un reformēs 2. līmeņa pensiju sistēmu, ļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrātos līdzekļus. Lai gan tas var veicināt īstermiņa patēriņu un ieguldījumus nekustamajā īpašumā, tas vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc savlaicīgas un atbildīgas finanšu plānošanas, lai nākotnē izvairītos no zemākām pensijām un pieaugoša finansiālā spiediena.

Baltijas iedzīvotājiem būtu jāapsver uzkrājumu diversifikācija, veicot brīvprātīgās iemaksas 3. līmeņa pensiju sistēmā un ieguldot citos ilgtermiņa finanšu instrumentos. Novecojošas sabiedrības un sarūkoša darbaspēka apstākļos spēcīgas uzkrājumu un ieguldījumu stratēģijas veidošana vairs nav izvēles jautājums – tā ir finanšu noturības pamats. Pēdējos gados bankas mērķtiecīgi ir radījušas dažādus risinājumus klientu investēšanas un uzkrājumu kultūras pilnveidošanai. Tāpēc redzam arvien ērtākus uzkrājumu rīkus, piemēram, digitālās krājkases, kā arī cilvēkiem saprotamus investīciju pārvaldīšanas platformas un rīkus, kas jau ir integrēti banku sistēmās un pieejami ikvienam, nevis tikai profesionāļiem.

Digitālā transformācija turpinās uzņemt apgriezienus

Pāreja uz digitālo banku pakalpojumu izmantošanu arī 2026. gadā būs viena no noteicošajām tendencēm, jo klienti sagaida ērtu, drošu un personalizētu pieredzi. Mobilā banka joprojām būs galvenais ikdienas pakalpojumu kanāls, savukārt filiāles pakāpeniski pārtaps par konsultatīviem centriem. Biznesa klientiem digitālās platformas nodrošinās lielāku efektivitāti, vienlaikus saglabājot personīgās attiecības, kas joprojām ir būtiskas stratēģisku lēmumu pieņemšanā.

Pieaugošā interese par uzkrājumiem, pensijām un ieguldījumiem visā Baltijā veidos pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, ko atbalstīs ekonomikas stabilizācija un regulējuma izmaiņas. Banku nākotne apvienos modernas tehnoloģijas ar cilvēcisku pieeju, nodrošinot personalizētas konsultācijas, stiprinot uzticēšanos un atbalstot ilgtermiņa finanšu mērķu sasniegšanu.

Lai atbilstu šīm gaidām, bankām ir jāinvestē tehnoloģijās, vienlaikus stiprinot kiberdrošību un krāpšanas novēršanu. Citadelē mūsu mērķis ir nodrošināt drošu un intuitīvu digitālo pieredzi, vienlaikus saglabājot personisku pieeju tur, kur tā ir vissvarīgākā, tādējādi apmierinot dažādās klientu vajadzības.

No noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi

Raugoties uz 2026. gadu, ekonomikas noturība ir jāpārvērš mērķtiecīgā un ilgtspējīgā izaugsmē, pieņemot pārdomātus lēmumus gan mājokļu, gan uzņēmējdarbības investīciju jomā. Stabilas procentu likmes veicina klientu pārliecību un rada labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa attiecību un uzticēšanās stiprināšanai. Šo impulsu ir būtiski pārvērst praktiskā atbalstā mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot līdzsvarotu izaugsmi visā reģionā.

Mākslīgais intelekts jāattīsta tur, kur tas rada reālu pievienoto vērtību – uzlabojot risku pārvaldību, atbalstot gudrāku lēmumu pieņemšanu un nodrošinot personalizētākus pakalpojumus, vienlaikus balstoties uz spēcīgiem datu pamatiem, kiberdrošību un krāpšanas novēršanu. Apvienojot profesionālu finanšu konsultēšanu ar vienkāršiem digitāliem risinājumiem, finanšu plānošana kļūst saprotamāka un pieejamāka plašākam cilvēku lokam. Tas palīdz veidot uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, kas ir pamats ilgtermiņa finanšu stabilitātei.

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja