Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi

Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru – mazāk spontānu pirkumu, vairāk ilgtspējīgas un pārdomātas izvēles, liecina bankas Citadele aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka 27 % iedzīvotāju samazina izdevumus skaistumkopšanas pakalpojumiem un apģērba iegādei. Īpaši izteikta šī tendence ir jauniešu vidū — 41 % vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas iegādāties apģērbu uz atlaidēm, lietoto apģērbu veikalos vai vienkārši pērk mazāk. Turklāt 26 % respondentu norāda, ka taupa visās izdevumu kategorijās, savukārt tikai 10 % uzskata, ka var atļauties netaupīt.
“Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk domā par saviem tēriņiem – cilvēki vairāk pārdomā, ko pirkt, un dod priekšroku pamatvajadzībām un ilgtspējīgām izvēlēm. Īpaši tas redzams jauniešu vidū – viņi elastīgāk pielāgo savus paradumus, biežāk izvēlas pārvietoties ar velosipēdu vai kājām, izmanto koplietošanas risinājumus un dod priekšroku videi draudzīgākiem un ekonomiskākiem risinājumiem. Jaunieši taupīšanu bieži uztver nevis kā ierobežojumu, bet kā iespēju dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, veidojot jaunu, pārdomātu patēriņa kultūru,” skaidro bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Aptauja atklāj, ka 31 % aptaujāto samazina izdevumus arī brīvā laika aktivitātēm, savukārt katrs ceturtais iedzīvotājs (24 %) taupa uz ceļojumiem un kultūras pasākumiem — koncertiem, kino un izstādēm. Tikmēr uz pārtiku mēģina ietaupīt 19 % iedzīvotāju, kas norāda, ka šie izdevumi joprojām ir uzskatāmi par grūti samazināmiem.
Arī transporta izmaksas ir viena no jomām, kurā tiek meklēti risinājumi, — 21 % respondentu cenšas ierobežot tēriņus šajā kategorijā, un īpaši izteikti tas vērojams jauniešu un Rīgas iedzīvotāju vidū. Savukārt komunālie un mājokļa izdevumi ir vismazāk elastīgi — taupīt šajā kategorijā izdodas tikai 8 % aptaujāto.
“Bērnu aprūpes, veselības un mājokļa izdevumi ir tās jomas, kurās cilvēkiem visgrūtāk ietaupīt — tās ir pamatvajadzības, no kurām atteikties vienkārši nav iespējams. Tikai 7 % aptaujāto uzskata, ka var ietaupīt uz mājokļa izdevumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, elektrību vai internetu. Tas norāda, ka, pat mainot patēriņa paradumus, pamatvajadzības un ģimenes labklājība paliek prioritāte,” norāda Ginta Zemgale.
Aptauja atklāj arī sociāldemogrāfiskas atšķirības – jaunieši visbiežāk taupa uz modi, izklaidi un transportu, savukārt cilvēki vecumā virs 50 gadiem biežāk taupa visās izdevumu pozīcijās kopumā. Rīgā un Pierīgā iedzīvotāji vairāk samazina izdevumus kultūrai un transportam, bet reģionos — arī pārtikai. Dzimumu griezumā sievietes biežāk pārskata izdevumus skaistumkopšanai, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka taupa visās jomās.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk