Kā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?

Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni. Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.
Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas
Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.
Latvijas hipotekāro kredītu vidējo summu būtiski ietekmē tas, ka mūsu tirgū joprojām ir pieejami salīdzinoši daudz īpašumi zemākās cenu kategorijās. Rīgā iespējams iegādāties padomju laika sērijveida dzīvokļus par 700–800 eiro kvadrātmetrā, kas Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās ir praktiski neiespējami. Tieši šādi darījumi 40–60 tūkstošu eiro vērtībā veido lielāko daļu no kopējā tirgus.
Vidējā hipotekārā kredīta summa Baltijā veido 44 % no iedzīvotāju neto algas
Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijā vidējais hipotekārā kredīta maksājums mēnesī ir 520 eiro, kamēr Lietuvā tas ir par 160 eiro lielāks jeb 680 eiro mēnesī. Igaunijā tas ir vislielākais un sasniedz 760 eiro mēnesī. Tomēr atšķirīgais algu līmenis katrā valstī nozīmē arī atšķirīgu hipotekāro kredītu maksājumu slogu iedzīvotājiem.
Latvijā hipotekārā maksājuma slogs veido pārliecinoši mazāku daļu nekā citās Baltijas valstīs jeb ap 38,7 % no ienākumiem, kamēr Igaunijā tie ir 44,9 %. Savukārt Lietuvā, lai gan ikmēneša maksājums ir par aptuveni 80 eiro zemāks nekā Igaunijā, tas veido gandrīz pusi no iedzīvotāju ienākumiem (46,8 %).
EURIBOR likmes krišanās padara hipotekāros kredītus pieejamāku patērētājiem
Pozitīvs pavērsiens Baltijas valstu hipotekārā kredītu tirgū ir vērojams, pateicoties EURIBOR likmes samazinājumam, kas salīdzinājumā ar 2024. gada sākumu ir kritusies par aptuveni 2 %. Tas padarījis aizdevumus pieejamākus, īpaši lielākiem pirkumiem, piemēram, privātmājām vai dzīvokļiem jaunajos projektos. Līdz ar to Latvijā vidējā aizdevuma summa gada laikā pat pieaugusi par 10 000 eiro.
Tas liecina, ka iedzīvotāji nevis izvēlas mazākus un lētākus mājokļus, bet tieši pretēji – izmanto labvēlīgākus nosacījumus, lai atļautos dārgākus īpašumus, kur kredītu summas pārsniedz 100 000 eiro un bieži vien sasniedz arī 200 000 eiro.
Šī tendence vienlīdz ietekmē visus Baltijas tirgus, sniedzot iedzīvotājiem iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju un paplašināt mājokļu izvēli. Piemēram, jauna 100 000 eiro aizdevuma uz 30 gadiem ikmēneša maksājums ir sarucis par aptuveni 28 %, no 519 līdz 405 eiro. Šī proporcija darbojas vienādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jo lielāka aizdevuma summa, jo jūtamāka ietaupījuma ietekme uz ģimenes budžetu.
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālāk