Kā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?

Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni. Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.
Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas
Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.
Latvijas hipotekāro kredītu vidējo summu būtiski ietekmē tas, ka mūsu tirgū joprojām ir pieejami salīdzinoši daudz īpašumi zemākās cenu kategorijās. Rīgā iespējams iegādāties padomju laika sērijveida dzīvokļus par 700–800 eiro kvadrātmetrā, kas Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās ir praktiski neiespējami. Tieši šādi darījumi 40–60 tūkstošu eiro vērtībā veido lielāko daļu no kopējā tirgus.
Vidējā hipotekārā kredīta summa Baltijā veido 44 % no iedzīvotāju neto algas
Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijā vidējais hipotekārā kredīta maksājums mēnesī ir 520 eiro, kamēr Lietuvā tas ir par 160 eiro lielāks jeb 680 eiro mēnesī. Igaunijā tas ir vislielākais un sasniedz 760 eiro mēnesī. Tomēr atšķirīgais algu līmenis katrā valstī nozīmē arī atšķirīgu hipotekāro kredītu maksājumu slogu iedzīvotājiem.
Latvijā hipotekārā maksājuma slogs veido pārliecinoši mazāku daļu nekā citās Baltijas valstīs jeb ap 38,7 % no ienākumiem, kamēr Igaunijā tie ir 44,9 %. Savukārt Lietuvā, lai gan ikmēneša maksājums ir par aptuveni 80 eiro zemāks nekā Igaunijā, tas veido gandrīz pusi no iedzīvotāju ienākumiem (46,8 %).
EURIBOR likmes krišanās padara hipotekāros kredītus pieejamāku patērētājiem
Pozitīvs pavērsiens Baltijas valstu hipotekārā kredītu tirgū ir vērojams, pateicoties EURIBOR likmes samazinājumam, kas salīdzinājumā ar 2024. gada sākumu ir kritusies par aptuveni 2 %. Tas padarījis aizdevumus pieejamākus, īpaši lielākiem pirkumiem, piemēram, privātmājām vai dzīvokļiem jaunajos projektos. Līdz ar to Latvijā vidējā aizdevuma summa gada laikā pat pieaugusi par 10 000 eiro.
Tas liecina, ka iedzīvotāji nevis izvēlas mazākus un lētākus mājokļus, bet tieši pretēji – izmanto labvēlīgākus nosacījumus, lai atļautos dārgākus īpašumus, kur kredītu summas pārsniedz 100 000 eiro un bieži vien sasniedz arī 200 000 eiro.
Šī tendence vienlīdz ietekmē visus Baltijas tirgus, sniedzot iedzīvotājiem iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju un paplašināt mājokļu izvēli. Piemēram, jauna 100 000 eiro aizdevuma uz 30 gadiem ikmēneša maksājums ir sarucis par aptuveni 28 %, no 519 līdz 405 eiro. Šī proporcija darbojas vienādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jo lielāka aizdevuma summa, jo jūtamāka ietaupījuma ietekme uz ģimenes budžetu.
Vēl par tēmu:
Ceļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālāk