Aptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai

Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido uzkrājumu bērnu nākotnei, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Aptauja atklāj, ka vecāku uzkrājumu paradumi bērnu nākotnei Baltijas valstīs atšķiras. Izglītībai visbiežāk uzkrāj Latvijā un Lietuvā – attiecīgi 32 % un 31 % vecāku, kamēr Igaunijā šādu uzkrājumu veido tikai 21 % ģimeņu, kas ir zemākais rādītājs Baltijā.
Uzkrājumi bez konkrēta mērķa, ļaujot bērnam pašam vēlāk izlemt, kā izmantot līdzekļus, ir nedaudz populārāki Lietuvā – 19 % vecāku. Latvijā un Igaunijā šādu pieeju izvēlas vienādi – 16 % vecāku katrā valstī.
Aptaujas rezultātos redzams, ka Igaunijā vecāki salīdzinoši bieži uzkrāj mājokļa iegādes atbalstam, kur šādu izvēli norādījuši 13 % vecāku. Lietuvā šādu atbildi snieguši 11 %, savukārt Latvijā tikai 5 % vecāku paredz līdzekļus bērna nākotnes mājokļa iegādei.
“Uzkrājumi bērna nākotnei ir drošības spilvens un ieguldījums, kas ļauj sagatavoties ne tikai gaidāmiem, bet arī neplānotiem izdevumiem. Regulāri veidojot pat nelielus uzkrājumus, vecāki sniedz savam bērnam lielāku brīvību izvēlēties nākotnes ceļu – neatkarīgi no tā, vai tā būs augstākā izglītība, sava mājokļa iegāde vai talantu attīstīšana. To var darīt dažādos veidos – sākot ar vienkāršu bērna krājkontu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai ieguldījumiem fondos, akcijās un vērtspapīros. Svarīgākais ir uzsākt krāšanu laikus un regulāri, jo pat nelieli ikmēneša maksājumi laika gaitā var pārvērsties par nozīmīgu atbalstu bērna nākotnei,” norāda Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.
Bērnu talantu attīstībai, piemēram, sportā vai mūzikā, uzkrāj 4 % Latvijas vecāku, kā arī 3 % Lietuvā un Igaunijā.
Tomēr liela daļa Baltijas valstu vecāku vispār neveido uzkrājumus bērnu nākotnei. Igaunijā tie ir 40 %, Latvijā šis rādītājs sasniedz 37 %, bet Lietuvā 30 %.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Baltijas valstu iedzīvotājus, kam ir bērni.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālāk