• Tweet

Nedaudz vairāk nekā piektdaļa jeb 22% Latvijas iedzīvotāju sešu mēnešu ilgas darbnespējas gadījumā netiktu galā ar savām finanšu saistībām – kredītiem, īri, komunālajiem maksājumiem u.c., bet vēl 30% atzīst, ka šī situācija viņiem radītu nopietnas grūtības, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu kompānijas “Norstat” Baltijā veiktā aptauja. Vienlaikus pētījuma rezultāti rāda, ka Lietuvas iedzīvotāji šajā ziņā jūtas finansiāli drošāk, bet Igaunijā – mazāk droši nekā pārējās Baltijas valstīs.

Pilnīgi pārliecināti par savu spēju tikt galā ar ikdienas izmaksām, ja uz pusgadu iestātos darbnespēja, ir tikai 17% Latvijas respondentu, bet 32% atzīst, ka “visticamāk, tiktu galā”.

Salīdzinājumam – situācija ir labāka Lietuvā, kur mazāka daļa aptaujāto nekā Latvijā jeb 14% atzīst, ka minētajā gadījumā netiktu galā ar finanšu slogu, un vēl 26% tas būtu paveicams ar grūtībām. 28% ir pārliecināti, ka spētu izpildīt savas finanšu saistības, un tikpat liela iedzīvotāju daļa kā Latvijā jeb 32% nav pilnīgi droši, tomēr uzskata, ka, visticamāk, tiktu galā ar šādu situāciju.

Savukārt Igaunijā rezultāti uzrāda nedaudz sliktāku ainu nekā Latvijā un Lietuvā. Proti, katrs ceturtais (25%) Igaunijas iedzīvotājs uzskata, ka nespētu veikt visus maksājumus pusgadu ilgas darbnespējas gadījumā, bet vēl 31% tas sagādātu grūtības. Tikai 14%, kas ir zemākais rādītājs Baltijā, jūtas pilnīgi droši par savu finanšu saistību izpildi.

Mazāk aizsargāti – jauni cilvēki un sievietes

ERGO pētījums parāda, ka visur Baltijā sievietes jūtas finansiāli mazāk aizsargātas nekā vīrieši. Proti, Latvijā katra ceturtā sieviete (24%) atzīst, ka darbnespējas gadījumā uz sešiem mēnešiem netiktu galā ar savām saistībām, uz ko norāda mazāks skaits (19%) vīriešu. Tāpat tikai 15% sieviešu ir pārliecinātas, ka spētu tikt galā ar ikdienas finanšu slogu, par ko ir droši vairāk vīriešu – 20%.

Lietuvā atšķirības nav tik būtiskas – šeit ir vienāda proporcija (14%) vīriešu un sieviešu, kas norāda, ka netiktu galā ar maksājumiem, ja pusi gada būtu darbnespējīgi. Tomēr 31% vīriešu Lietuvā ir pilnīgi droši, ka savus maksājumus šajā situācijā varētu veikt, kamēr tā domā vien 24% sieviešu. Igaunijā situācija ir vissliktākā – 28% sieviešu un 22% vīriešu uzskata, ka netiktu galā ar saviem maksājumiem. Tikai 11% sieviešu Igaunijā ir pārliecinātas, ka spētu izpildīt visas finanšu saistības darbnespējas gadījumā, kamēr tā domā vairāk vīriešu – 17%.

Valstu starpā nedaudz atšķiras tas, kuras vecuma grupas darbnespējas laikā būtu vismazāk finansiāli aizsargātas, taču nevienā Baltijas valstī tie nav vecākā gada gājuma cilvēki. Latvijā visneaizsargātākie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 61% no viņiem atzīst, ka nespētu vai ar grūtībām spētu segt savas saistības ieilgušā darbnespējas situācijā.

Uz ko paļaujamies visvairāk?

Kā norāda ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis, aptaujas dati parāda, ka tieši jauni cilvēki, kuri tikai veido savu mājsaimniecību, uzņemas finanšu saistības bez adekvāta “drošības spilvena”: “Viens no ļoti būtiskiem veidiem, kā parūpēties par finanšu drošību, ir uzkrājuma veidošana. Tomēr, kamēr uzkrājums vēl nav pietiekami liels, bet finanšu saistības jau tiek veidotas, ir ieteicams izsvērt apdrošināšanas iespējas savai un ģimenes finansiālajai aizsardzībai. Viens no veidiem ir nelaimes gadījumu apdrošināšana, kurā var iekļaut ne vien traumu, bet arī invaliditātes risku, attiecīgi pielāgojot apdrošinājuma summu. Tas ir sevišķi aktuāli ģimenes apgādniekiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības. Tāpat darbnespējas gadījumā finansiālu drošību sniedz maksājumu aizsardzības apdrošināšana – tas nozīmē, ka apdrošinātājs apmaksā pakalpojumu rēķinus vai esošo kredītsaistību ikmēneša rēķinus situācijā, ja apdrošinātajai personai slimības vai nelaimes gadījuma dēļ iestājas ilgstoša darbnespēja. Tie ir tikai daži no risinājumiem, kā parūpēties par savu finanšu drošību negaidītos dzīves līkločos,” uzsver R. Čaklis.

Saskaņā ar ERGO aptauju, Latvijā 41% iedzīvotāju ilgstošas darbnespējas situācijā paļautos uz saviem uzkrājumiem, 37% – uz ģimenes locekļu un tuvinieku atbalstu, bet 27% atzīst, ka viņiem ir nelaimes gadījumu apdrošināšana, kas kalpotu kā atbalsts darbnespējas gadījumā. Proporcionāli ļoti līdzīgus rezultātus uzrāda aptauja Igaunijā. Savukārt Lietuvā, salīdzinot ar pārējām valstīm, ir vislielākais skaits aptaujāto jeb 53%, kuri ar situāciju tiktu galā, pateicoties saviem uzkrājumiem. Tāpat Lietuvas iedzīvotāji vairāk paļautos uz nelaimes gadījumu apdrošināšanu nekā uz tuvinieku atbalstu.