• Tweet

No 2025. gada 18. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”, veltīta latviešu tekstilmākslinieka Georga Barkāna simtgadei.

Georgs Barkāns (1925–2010) bija viena no ietekmīgākajām figūrām latviešu tekstilmākslas uzplaukuma periodā 20. gadsimta otrajā pusē. Sākot no 60. gadiem, tekstilmāksla Latvijā emancipējās no lietišķās mākslas statusa, kļūstot moderna, tēlaina, eksperimentāla.

Georgs Barkāns kā tekstila mākslā, tā dizaina pedagoģijā bija novators un nemiera gars. Viņa spilgtajai iztēlei un radošajai aktivitātei bija jāsadzīvo ar noteikumiem, ko diktēja okupācijas laiks. Tomēr tiešā veidā tas mākslinieka darbos neparādās – ne atbalsta, ne protesta veidā. Viņa radošā stratēģija bija kultūrizglītojoša misija mūža garumā, aktualizējot iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu un stiprinot latviešu mākslas piederību Eiropas kultūras telpai. Gobelēnus par vienradža tēmu arī šodien var uzlūkot kā noteiktu radošu pozīciju iepretī apkārtējās pasaules unificētajai realitātei. Mākslinieka tekstildarbu tapšanā lielu ieguldījumu sniedza viņa dzīvesbiedre Dzidra Ozoliņa (1922–2014).

Georga Barkāna ceļš uz tekstilmākslu bija neparasts. Audzis Latvijas armijas virsnieka un bibliotekāres ģimenē, viņš mācījās Rīgas Valsts tehnikuma Būvniecības nodaļā. 1944. gadā uz īsu laiku bija iesaukts darba dienestā. Pēc kara Barkāns iestājās Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē (1945–1951). Paralēli Georgs, kopā ar vairākiem kursabiedriem, studēja glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā (1946–1949), tomēr palika pie arhitektūras. Profesora Ernesta Štālberga projektēšanas darbnīcā viņš iepazinās ar Dzidru Ozoliņu. Georgs Barkāns praktizēja dažādās projektēšanas institūcijās, radošāk izpaužoties vairāk nekā 20 arhitektūras konkursos autoru kolektīva sastāvā (Jānis Ginters, Teodors Nigulis, Boriss Ozols, Dzidra Ozoliņa).

Arhitekte Marta Staņa, bijusī Štālberga asistente un Barkāna diplomdarba vadītāja, 1958. gadā aicināja Georgu pasniegt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV) – sākumā mēbeļu projektēšanas, vēlāk jau kompozīcijas priekšmetus. Kad 1959. gadā par RLMV direktoru kļuva Imants Žūriņš, Barkāna studiju biedrs Mākslas akadēmijā, skola strauji mainīja kursu – no amatu apguves uz modernu dizainu pēc Bauhaus, skandināvu un tautas mākslas paraugiem. Staņa un Barkāns bija Žūriņa tuvākie domubiedri jaunas metodikas izveidē. Tieši skolā meistares Emmas Skujiņas vadībā Barkāns un Ozoliņa apguva aušanas prasmes. Vakaros, kad audzēknes devās mājup, stelles aizņēma pasniedzējs un viņa dzīvesbiedre.

Georgs Barkāns attīstīja raksturīgus, protorenesanses un kubisma ietekmētus kompozīcijas principus, kā arī izkopa piesātinātu un reizē smalki niansētu krāsu paleti. Darbu tematika bija piepildīta ar vēsturiskām atsaucēm uz, piemēram, latviešu etnogrāfiju, Rīgas arhitektūras un pasaules kultūras mantojumu un nereti ietiecās mitoloģijas laukā. Viņu sevišķi fascinēja vienradža tēls – Barkāns pārfrazēja Eiropas tekstilmākslas klasiku, nezināmu autoru radīto 14.–15. gadsimta gobelēnu ciklu, kuru māksliniekam bija iespēja redzēt Francijas Nacionālajā viduslaiku muzejā Klinī (Musée de Cluny).

Pirmā Georga Barkāna personālizstāde notika Rīgā 1965. gadā. Viņa izstādes notikušas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM, 1996), vairākkārt Pēterbaznīcā (1988, 2005, 2011), Arhitektu namā (1984), reģionālajos muzejos. Māksliniekam nozīmīga bija personālizstāde Koldingā, Dānijā 1993. gadā. Autora darbi atrodas DMDM un Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, kā arī Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Bankā, Cesvaines pilī un citur.

Izstāde “Patvērums vienradzim” iekļauj vērtīgāko no Georga Barkāna milzīgā radošā mantojuma, jo mākslinieka un viņa sievas Dzidras Ozoliņas darbaspējas likās neizsmeļamas. Pēc padomju perioda abi turpināja aktīvi strādāt, sastopoties ar jaunā laikmeta izaicinājumiem. Apmeklētāji ieraudzīs lielformāta gobelēnus, batikas un asamblāžas no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Cesvaines pils, Latvijas Arhitektūras muzeja un galerijas “Antonija” kolekcijām, kā arī Ata Ieviņa fotogrāfijas. Izstādes kurators Vilnis Vējš un vizuālās dramaturģijas autors godalgotais scenogrāfs Reinis Dzudzilo ekspozīciju veidojuši, parādot cieņu Georga Barkāna izkoptajam simetrijas principam un DMDM ēkas – Rīgas senākās sakrālās celtnes – unikālajam raksturam.

Izstādi pavada plaša publisko pasākumu un izglītības programma, kas atklās Barkāna personību, radošo domāšanu un viņa laikmeta kontekstu. 19. decembrī plkst. 16.00 mākslas cienītāji aicināti uz “Sarunu muzejā” ar kuratoru Vilni Vēju. Ieskandinot Ziemas saulgriežus, 20. decembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 muzejs iedvesmos gan lielus, gan mazus gūt svētku prieku sirsnīgā Ģimenes dienas pasākumā “Meklējot vienradzi”. Jaunais gads iesāksies ar Mg. art. Līvas Špūles priekšlasījumu “Georgs Barkāns – vienradzis” 21. janvārī plkst. 18.00, kam 27. janvārī plkst. 12.00 sekos “Senioru rīts” ar atmiņu stāstiem par mākslinieku. Savukārt 4. februārī plkst. 18.00 norisināsies diskusija “Bēgšana no realitātes kā radoša stratēģija latviešu padomju kultūrā”, ko vadīs kurators Vilnis Vējš. Visu izstādes laiku būs pieejamas arī radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem.