• Tweet

Lai gan Igaunijā jau gandrīz divus gadus norēķinos tiek izmantots eiro, daļa iedzīvotāju joprojām ar piesardzību uzlūko jaunās naudas zīmes un, maksājot par precēm un pakalpojumiem, priekšroku dod bankas kartēm, nevis skaidrai naudai.

Arī cenas Igaunijas veikalos kāpušas straujāk nekā kaimiņvalstīs. Latvijai, kura cer eirozonai pievienoties pēc diviem gadiem un diviem mēnešiem, arī jārēķinās ar iespējamiem riskiem.

Igauņi paši par sevi joko – mums nav nauda, mums ir eiro.

Šis teiciens atspoguļo igauņu naudas makus – šobrīd tie izskatās plānāki nekā pirms diviem gadiem, jo kādreiz makus pildīja banknošu žūksnīši, tagad – spožu monētu čupiņas. 2010. gada decembrī vidēja līmeņa menedžeris algā saņēma 11 870 kronas, bet 2011. gada janvārī – 759 eiro.

Lai gan obligātais cenu dubultās attēlošanas periods Igaunijā jau sen ir beidzies, atsevišķās tirdzniecības vietās preču cenas joprojām tiek demonstrētas abās valūtās – Eiropas vienotajā eiro un Igaunijas nacionālajā kronā.

SEB Estonia mājsaimniecību eksperte Trīna Mesima Neatkarīgajai uzsver, ka lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju tomēr eiro jau ir pieņēmuši un vairs nekalkulē, cik konkrētais produkts vai pakalpojums maksātu kronās. Pēc viņas teiktā, pārejas periods no kronām uz eiro bijis pietiekami garš un noritējis bez īpašām kolīzijām.

Mediju biznesā strādājošā talliniete Marija Neatkarīgajai atzina, ka vairs nepārrēķinot, cik konkrētais produkts maksātu kronās, tomēr arī pilnīgi droša par norēķiniem eiro viņa nav. Viņa tagad lielākoties maksā tikai ar bankas karti. Arī Eurostat dati par skaidras naudas un noguldījumu attiecību Igaunijā liecina, ka 2010. gada ceturtajā ceturksnī iedzīvotāji masveidā steidza atbrīvoties no skaidras naudas un tikai pēc gada – 2011. gada ceturtajā ceturksnī iedzīvotāju maciņos atkal vairāk sāka parādīties skaidra nauda.

T. Mesima šo tendenci skaidro gan ar to, ka Igaunijā arvien vairāk tiek piedāvāti pakalpojumi, kuros iespējams izmantot bezskaidras naudas norēķinus, un aug bankomātu skaits, gan arī ar eiro ieviešanu. «Daļa iedzīvotāju jūtas nedroši, ka varētu neatpazīt viltotu eiro banknoti vai monētu, tāpēc viņi drošības pēc labāk norēķinās ar bankas kartēm,» teic T. Mesima.

Pirmais, ko Igaunijas iedzīvotāji min saistībā ar eiro ieviešanu, ir cenu kāpums veikalos. Lai gan preces un pakalpojumi kopš 2011. gada sākuma ir sadārdzinājušies visās trijās Baltijas valstīs, Igaunijā tas ir bijis straujākais.

«Sākumā, kamēr vēl veikalos tika veikta dubultā cenu atspoguļošana un mediji šim procesam ļoti skrupulozi sekoja, cenu kāpums nebija tik liels. Taču tagad, kad šo procesu vairs neuzrauga tik rūpīgi, jūtams, ka ar katru reizi iepirkšanās prasa arvien lielākus līdzekļus. Mana alga šo divu gadu laikā nav mainījusies, taču lēšu, ka reālā pirktspēja man ir samazinājusies par aptuveni 20 procentiem,» stāsta Marija.

Savukārt SEB Baltijas mājsaimniecību apskats vēsta, ka Igaunijā mājsaimniecības piedzīvojušas straujāku pirktspējas uzlabojumu nekā Latvijā un Lietuvā. Kopš 2010. gadapirmā ceturkšņa, kad darba samaksa Igaunijā sāka pieaugt, mēneša vidējā darba samaksa pieaugusi par 19 procentiem. Tomēr, ņemot vērā patēriņa cenu svārstības, reālās algas ir pieaugušas vien par 6,7%. Tomēr, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, Igaunijā vidējā neto darba alga ir zemāka par apmēram 7,5%. Savukārt Latvijā kopš lejupslīdes zemākā punkta sasniegšanas reālā darba alga ir pieaugusi par 2,5%. No visām Baltijas valstīm Lietuvā strādājošie ir piedzīvojuši vislielāko ienākumu samazinājumu – reālā darba samaksa ir kritusies pat par 14,3%, ja salīdzina ar 2008. gada otro ceturksni.

Politiska izšķiršanās

Ja šobrīd tiktu lemts par Igaunijas pievienošanos eirozonai, tā, visticamāk, saņemtu atteikumu, jo Igaunija Māstrihtas kritērijus neizpilda. T. Mesima atzīst, ka lielākais klupšanas akmens būtu patēriņa cenu straujais kāpums – gada inflācija Igaunijā esot aptuveni 5% robežās. Arī, pēc SEB Latvia sociālekonomiskas eksperta Edmunda Rudzīša aprēķiniem, Igaunija Māstrihtas kritērijos šobrīd neiekļautos. Tā kā arī Lietuva pārsniedz inflācijas kritēriju, šobrīd Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas izpilda Māstrihtas kritērijus.

«Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes Māstrihtas kritērijs septembrī bija 6,4%. Šo kritēriju izpilda gan Latvija ar saviem 5,2%, gan Lietuva – ar 5,1%, taču tas ir tikai tādā gadījumā, ka Māstrihtas kritērija noteikšanā tiek ņemta vērā Īrija. Ja tas netiek darīts, tad arī Latvija Māstrihtas kritērijos šobrīd neiekļaujas,» uzsver E. Rudzītis.

Latvija jau gatavojas

Tā kā Latvija eirozonai domā pievienoties 2014. gada 1. janvārī, jau uzsākti priekšdarbi – Ministru kabinets akceptējis līdzekļu piešķiršanu ministrijām, kurām par ERAF līdzekļiem jāpielāgo specifiskās informācijas sistēmas eiro, savukārt Valsts ieņēmumu dienests izstrādājis kases aparātu vadlīnijas projektu. Preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas periods sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas, tas ir, no 2013. gada 1. oktobra, un ilgs sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – līdz 2014. gada 30. jūnijam. Latu un eiro apgrozības periods vienlaikus būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Lietuva pagaidām nestreso

Lietuvā par eiro ieviešanu šobrīd runā daudz mazāk nekā Latvijā. Lietuva eirozonai vēlējās pievienoties jau 2007. gadā, taču Eiropas Komisijas 2006. gada secinājums, ka valsts nav izpildījusi visus eiro ieviešanas nosacījumus, šai cerībai pārvilka svītru. SEB Lithuania mājsaimniecību ekonomiste Jūlita Varanauskiene Neatkarīgajai atzīst, ka kopš tā laika eiro ieviešanas jautājums nav bijis pats aktuālākais valstī: «Tuvojas vēlēšanas, un politiķi ir aizņemti ar tām.»ww

Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus vasaras beigās paziņoja, ka Lietuva ieviesīs eiro, kad Eiropa būs tam gatava. Iepriekš Lietuva, tāpat kā Latvija, eirozonai vēlējās pievienoties 2014. gada 1. janvārī. n

***

VIEDOKĻI

Juris Binde, Latvijas Mobilais telefons prezidents

– Eiro kā motivējošs faktors Māstrihtas kritēriju ievērošanai, lai nepieļautu kārtējās fiskālās disciplīnas pārmērības, vērtējams pozitīvi. Ja Latvija var saņemt speciālus nosacījumus, ka mums nav jāpiedalās atsevišķu dienvidvalstu glābšanā, tad varētu justies komfortablāk eirozonā. Bet, ja mums ir jāmaksā par Grieķijas, Itālijas, Spānijas un citu ekonomiku neadekvātām darbībām, mums, visdrīzāk, nebūtu jāiet eirozonā.

Aigars Kaugars, Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs:

– Galvenais ieguvums no vienotas valūtas ir vienkāršāki norēķini un mazākas transakciju un valūtas konvertācijas izmaksas, kas ir veicinošs faktors uzņēmējdarbībai. Ieviešot eiro, ieguvēji būs arī kredītņēmēji, kam ir kredīti ar mainīgo procentu likmi latos. Iestājoties eirozonā, Latvijas valstij var rasties papildu izdevumi saistībā ar riskiem, kas pastāv eirozonas ekonomikā. Savukārt iedzīvotāju lielākās bažas ir par cenu pieaugumu, kas var notikt, noapaļojot cenas uz augšu. Tā kā mēs sniedzam ēdināšanas pakalpojumus gan Latvijā, gan Igaunijā, varam teikt, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju godaprāta.

***

Igaunijas pieredze: ar eiro dzīve dārgāka

Darba algas noapaļošana, kas ne vienmēr nozīmē palielinājumu

Eiro ieviešanas riski Latvijā

Iespējams cenu kāpums

Eiro banknošu un monētu viltojumu draudi

Piesardzīga attieksme pret eiro, zaudējot savu valūtu kā nacionālas identitātes simbolu

Valsts iegūs augstāku kredītreitingu, lētākus kredītus, jaunas investīcijas, finansiālu palīdzību no Eiropas stabilitātes mehānisma krīzes gadījumā

Ieguvumi

Māstrihtas kritēriju izpilde nozīmē zemu inflāciju

Uzņēmējiem samazināsies eksporta izdevumi

Izmaksas

Valsts sektorā eiro ieviešana izmaksās 8,7 miljonus latu

Izdevumi privātajam biznesam, piemēram, grāmatvedības uzskaites pielāgošana eiro, kases aparātu pārprogrammēšana u.c.

Latvijai piecos gados Eiropas stabilitātes mehānismā būs jāiemaksā 144 miljoni latu

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde