• Tweet

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā ārlietu ministre Baiba Braže 24. un 25. jūnijā piedalījās NATO samitā Hāgā, Nīderlandē. ”NATO samitā Hāgā ir izdevies panākt vēsturisku vienošanos – ievērojami kāpināt ieguldījumus aizsardzībā, sasniedzot 5% no valstu IKP līdz 2035. gadam. Esam gandarīti par Hāgas samitā sasniegto – šī bija Latvijas galvenā samita prioritāte. Tā demonstrē sabiedroto vienotību, solidaritāti, kopīgu izpratni par ģeopolitisko realitāti un nepieciešamību attīstīt stiprāku, modernāku, rīcībspējīgāku un taisnīgāku Aliansi, lai spējam atturēt agresoru un aizsargāt katru Alianses centimetru. Latvija jau šogad iegulda gandrīz 4% no IKP aizsardzībā, un 2026. gadā sasniegs 5%,” norāda ārlietu ministre Baiba Braže.

NATO samitā atkārtoti apliecināts stingrs atbalsts NATO līguma 5. pantam un turpmākais atbalsts Ukrainai. Tāpat nemainīga ir sabiedroto kopīgā izpratne par Krieviju, kura turpina sadarboties ar Ziemeļkoreju, Irānu, Ķīnu un Baltkrieviju. Krievija ir tiešs ilgtermiņa drauds visai Eiroatlantiskās telpas drošībai.

Valstu līderi pauda apņēmību straujāk attīstīt transatlantiskās aizsardzības industriju, lai nodrošinātu militāro spēju piegādi Alianses bruņotajiem spēkiem tādā apjomā, kvalitātē un laikā, kas atbilst šodienas apdraudējuma līmenim un vienlaikus ļautu sabiedrotajiem sniegt nepieciešamo militāro atbalstu Ukrainai.

B. Braže norāda, ka vēsturiskais lēmums ir ieguldījums visu Alianses dalībvalstu un viena miljarda iedzīvotāju drošībā, arī mūsējā. ”Mēs visi vēlamies dzīvot mierā, drošībā un labklājībā, taču pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē jāapzinās, ka bez drošības nav arī labklājības. Izpratne par to pieaug visā Aliansē. Krievijas ilgstošā agresija pret Ukrainu un arvien intensīvāki nekonvencionālie uzbrukumi NATO dalībvalstīm skaidri apliecina, ka apdraudējums ir īsts. Ieguldījumi drošībā nenozīmē tikai izdevumus, tam ir arī ievērojams ekonomiskais potenciāls – attīstot aizsardzības industriju, tiek radītas jaunas darbavietas, stiprinātas industriālās ekosistēmas un attīstītas inovācijas.”

B. Braže norāda, ka Latvija pēdējos gados ir aktīvi attīstījusi aizsardzības industriju, kā arī tiek veicināta ciešāka sadarbība starp aizsardzības uzņēmumiem un vietējiem ražotājiem, īpaši tādās jomās kā UAV tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un testēšanas infrastruktūra.

Samitā panāktā vienošanās paredz vismaz 3,5 % no IKP novirzīt tiešiem aizsardzības izdevumiem, lai nodrošinātu NATO militāro spēju mērķu izpildi. NATO spēju mērķus nepieciešams sasniegt, lai nodrošinātu reģionālo aizsardzības plānu izpildi, kas Latvijai kā NATO Austrumu flanga valstij ir kritiski svarīgi. Savukārt līdz 1,5 % no IKP paredzēts novirzīt aizsardzības spēju un noturības stiprināšanai.

Latvijas vēstniecībā Nīderlandē par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Viestura ordeni tika apbalvoti un par lielkrusta komandieriem iecelti NATO spēku Eiropā pavēlnieks ģenerālis Kristofers Džerards Kavoli (Cristopher G. Cavoli) un bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers (Rob Bauer).