• Tweet

Iedzīvotājus Baltijas valstīs šobrīd visvairāk satrauc augošie pārtikas un ikdienas izdevumi, kā arī ģeopolitiskā situācija, liecina bankas Citadele aptauja. Patēriņa cenu kāpums satrauc vairāk nekā pusi Igaunijas (66 %), kā arī teju pusi Latvijas (49 %) un Lietuvas (45 %) iedzīvotāju. Savukārt ģeopolitiskā situācija bažas rada vairāk nekā pusei (56 %) Lietuvas, kā arī 45 % Igaunijas un 39 % Latvijas iedzīvotāju.

Kā liecina aptaujas dati, aptuveni piektdaļai Latvijas (24 %) un Lietuvas (26 %) iedzīvotāju aktuāli ir arī jautājumi, kas saistīti ar veselību, kamēr Igaunijā tikai 9 %. Turpretī respondenti Igaunijā vairāk satraucas par savām un ģimenes finansēm (26 %), kamēr Latvijā un Lietuvā personīgo finanšu jautājumi satrauc 15 % respondentu.

“Pēdējo mēnešu dati liecina, ka kopumā Baltijas valstīs patēriņa cenu kāpums ir vidēji augstāks nekā Eiropas Savienībā. Tomēr arī vidējā atalgojuma pieauguma tempi dažu pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs ir ievērojami pārsnieguši Eiropas rādītājus. Latvijas un Lietuvas mājsaimniecību pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar 2022. gadu, kad piedzīvojām ilgu laiku neredzēti augstu inflāciju. Savukārt Igaunijas mājsaimniecību pirktspēja vēl nav pilnībā atkopusies augstākas inflācijas un lēnāka vidējā algu pieauguma tempa dēļ. Arī raugoties uz Baltijas patērētāju noskaņojuma indikatoriem, redzam, ka mājsaimniecību finanšu nākotnes novērtējums Latvijā un Lietuvā ir ievērojami labāks kā Igaunijā”, aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.

Šobrīd vismazāk iedzīvotājus satrauc svārstības finanšu tirgos, kā arī klimata pārmaiņu un vides jautājumi. Tāpat arī Baltijas iedzīvotāji šobrīd jūtas droši par savu darbavietu.

Kā liecina aptaujas dati, nenoteiktības laikā iedzīvotāji visbiežāk samazina savus tēriņus un cenšas vairāk ietaupīt, rūpīgāk plānojot savu budžetu (57 % Igaunijā, 46 % Lietuvā un 33 % Latvijā). Tāpat arī liela daļa respondentu norāda, ka vairāk koncentrējas uz lietām, kuras var paši ietekmēt (45 % Igaunijā, 41 % Lietuvā, 39% Latvijā), kā arī izvairās no ziņām (21 % Lietuvā un 19 % Latvijā un Igaunijā).

Lai saņemtu atbalstu un ieteikumus saspringtās situācijās, 14 % Lietuvā, 17 % Latvijā un 18 % Igaunijā vēršas pie ģimenes vai draugiem, savukārt 8 % Igaunijā, 12 % Lietuvā un 13 % Latvijā norāda, ka neko konkrētu nedara. Šajā laikā Baltijas valstu iedzīvotāji arī piesardzīgi raugās uz ilgtermiņa plāniem – tikai 9 % Lietuvā, 6 % Igaunijā un 4 % Latvijā norāda, ka šobrīd plāno investēt.

Iedzīvotāju aptauju par to, kas šobrīd rada lielākās bažas, banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.