Kā sākt krāt šogad?

Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja šogad vēlies iekrāt kāda mērķa sasniegšanai.
Krāšanā liela nozīme ir ne tikai ikmēnešu ieņēmumu apjomam un izdevumiem, bet arī mērķtiecībai, pārliecībai un spējai kontrolēt savus tēriņus. Veiksmīgas uzkrājumu veidošanas pamatā ir rūpīga plānošana un regulāra sava budžeta pārskatīšana. Samērīgiem jābūt arī mērķiem, kam tiek krāta nauda, lai ilgtermiņā nezustu motivācija.
Pārskati savus abonementus
“Laikā, kad mūsu ikdienu pārpludina abonementu pakalpojumi, ir vērts pārliecināties, vai tie neiecērt robu ikdienas budžetā. Pārskati visus savus abonementus – straumēšanas pakalpojumus, digitālos žurnālus, lietotnes – un atcel tos, kurus izmanto retāk. Lai veiktu abonementu auditu, pārskati savu bankas karšu izrakstus, e-pastu un platformu kontu iestatījumus,” iesaka Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.
Arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju piedāvā iespēju apvienot vairāku mājsaimniecību kontus un tādējādi ietaupīt naudu. Piemēram, YouTube Premium ģimenes plāns var būt izdevīgāks nekā YouTube Premium individuālais konts.
Pēc audita apkopo visus aktīvos abonementus vienuviet – izveido sarakstu ar abonementu nosaukumu, izmaksām, norēķinu un lietošanas biežumu. Šāds vizuāls attēlojums palīdzēs noteikt, kurus pakalpojumus lieto bieži un no kuriem varētu atteikties.
Ienākumu un izdevumu plūsma
Pārskati ienākumu un izdevumu plūsmu pēdējā gada laikā. Visticamāk, atklāsi, ka ikdienā iztērē nelielas summas, piemēram, našķos vai maltītēs ārpus mājas, taču mēneša vai gada griezumā tie ir vairāki simti eiro. Arī ātrā mode un izklaides veido ievērojamu daļu ikmēneša izdevumu. Aprēķini, cik naudas būtu iespējams ietaupīt, paredzot izdevumus tikai ikdienas vajadzībām, un vai ir kāda pozīcija, no kuras esi gatavs uz laiku atteikties.
Iestati automatizēto maksājumu uzkrājumiem
Ja ir iespēja, ieteicams izveidot regulārus maksājumus, kas konkrētā mēneša datumā, piemēram, algas dienā, pārskaita attiecīgu naudas summu uz kontu, kas nošķirts no ikdienas tēriņiem.
“Samaksā sev vispirms” pieejai ir vairākas priekšrocības – pirmkārt, uzkrājuma veidošanai paredzēto naudu tu pārskaiti uzreiz, un kārdinājums to iztērēt ir mazāks. Otrkārt, ja naudu krāj atsevišķā kontā, kur redzams uzkrājuma pieaugums, tas var kalpot kā papildu motivācija. Treškārt, ja izvēlēsies uzkrājumus veikt krājkontā, tas nodrošinās papildu procentu pieaugumu.
Ieguldot ņem vērā nodokļu izmaiņas
Daļa iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai savu naudu iegulda dažādos aktīvos, finanšu tirgos vai arī investējot pensiju 3. līmenī. Jāņem vērā, ka no šī gada Latvijā ir aktuālas izmaiņas likumdošanā, kas paredz kapitāla pieauguma nodokļa kāpumu no 20 % uz 25,5 %. Tas nozīmē – ja veic darījumus ar kapitāla aktīviem, piemēram, uzņēmumu akcijām, dārgmetāliem, virtuālajām valūtām, nekustamo īpašumu, tad peļņas gadījumā tavs ienesīgums būs mazāks nekā līdz šim.
No šī gada ir izmaiņas arī pensiju sistēmā – turpmāk darba devējam pensiju 2. līmenī ir pienākums iemaksāt 5 %, nevis 6 % no darbinieka bruto algas. Tāpēc neesi pārsteigts, ja tava pensiju 2. līmeņa konta izrakstā ikmēneša iemaksas ir kļuvušas mazākas. Šajā situācijā var pieaugt pensiju 3. līmeņa iemaksu nozīme, it sevišķi tiem iedzīvotājiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums un kuri veido iekrājumus ar domu par vecumdienām. Vienlaikus gan šīs izmaiņas nozīmē arī to, ka no savas 2025. gadā iemaksātas naudas 2026. gadā varēsi atgūt vairāk.
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk