Kulbergs: nemitīgās tehnisko prasību izmaiņas, izmaksu uzskaites un kontroles trūkums – būtiski klupšanas akmeņi “Rail Baltica” projektā
“Būtiskākais, kā dēļ par četriem gadiem esam iekavējuši projektēšanas fāzi, ir nekontrolētas tehnisko prasību izmaiņas, ar tām saistīto izmaksu uzskaites un ietekmes uz projektu novērtējuma trūkums,” pēc komisijas sēdes uzsvēra parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu vadītājs Andris Kulbergs, norādot, ka šobrīd tas tiek novērsts.
Izmaiņas projektā ir veiktas vairāk nekā 116 reizes, akcentēja komisijas priekšsēdētājs. Tas ir būtiski kavējis projektēšanas gaitu un ievērojami to sadārdzinājis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka izmaiņas projektā nav bijušas kontrolētas, kā arī nav veikta to ietekmes uz projektu izvērtēšana.
“Par projekta īstenošanu atbildīgā ministrija nav skaidri definējusi projekta ietvaru, tai skaitā finanšu apjomu. Komisijas sēdē mēs guvām apstiprinājumu tam, ka kopš 2021.gada AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība vairākkārt ir sniegusi Satiksmes ministrijai informāciju, ka projekts ir sadārdzinājies par 5,4 miljardiem eiro. Diemžēl jākonstatē, ka šī informācija tā arī palika ministrijas politiskās vadības atvilktnēs, jo publiskajā telpā arvien figurēja, ka projekts izmaksā 2,3 miljardus,” pauda A.Kulbergs.
A.Kulbergs atzīmēja, ka šobrīd projektam ir “ieslēgta atpakaļgaita”, cenšoties rast iespējas samazināt prasības, izslēgt pozīcijas, lai ietaupītu: “Tas ir pierādījums tam, ka iepriekšējās prasības bija šī milzīgā sadārdzinājuma iemesls, un šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai labotu kļūdas”.
Komisija arī norādīja, ka Rīgas loka projektēšanas kavēšanās, kas lielā mērā ir atkarīga no tā, ka arvien tiek meklēts jauns projektētājs, rada reālus draudus daļējai finansējuma zaudēšanai.
Par “Rail Baltica” projekta finansējumu Parlamentārās izmeklēšanas komisija sēdē iztaujāja Satiksmes ministrijas, AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” pārstāvjus.
Komisija šobrīd praktiski ir noslēgusi informācijas savākšanas un izvērtēšanas ciklu, informēja A.Kulbergs. Tāpat plānots, ka kādā no nākamajām sēdēm piedalīsies Eiropas Komisijas pārstāvis.
Saeima 13.jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Latvijas prognozētās izmaksas šajā projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro.
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālākMaijā pozitīva tendence uzņēmēju noskaņojumam būvniecībā un rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk