“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja a/s ”Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Vaicāts, kā “Latvenergo” gūst peļņu, Čakste norādīja: “Saprotot, ka nākotnē ap 2030. gadu elektrības cenas mazināsies un līdz ar to arī peļņas iespējas no elektrības mazināsies, mēģinām diversificēt elektrības tirgu ģeogrāfiski, arī attīstām citus ģenerācijas veidus. Protams, meklējam arī citas iespējas. Piemērs ir gāzes tirgus, kur mēs esam uzsākuši aktīvāku darbību un šobrīd jau esam ieguvuši 60 000 klientu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no klientiem Latvijā. Trešdaļa no uzņēmumiem, kam mēs tirgojam gāzi, atrodas ārzemēs – eksporta tirgos.”
“Ir vairāki pētījumi, bet aptuveni tās cenas, uz ko virzāmies pēc 2030. gada, ir 50-70 eiro par megavatstundu. Tas ir balstīts uz šī brīža tehnoloģijām. Protams, ka ir jāņem vērā inflācijas un citas ietekmes, bet tā ir vidējā – bez “Sadales tīkla” un “Augstsprieguma tīkla” komponentes, kas nav “Latvenergo” ietekmes lokā,” atzina a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.
“Protams, ja mēs skatāmies vēsturiski, elektrības cenas ir bijušas zemākas. Tajā laikā mēs bijām pieslēgti Austrumu tīklam, un mums bija pietiekams elektrības pieplūdums no turienes. Arī gāzes cenas bija zemas. Nomainot tehnoloģijas, nomainot atkarību no Austrumu tirgiem, kļūstot “zaļiem,” kas nav mazsvarīgi, mēs tuvosimies nulles CO2 emisijai, būsim izgājuši šo transformācijas posmu, pārmaiņām nepieciešamās izmaksas būs aizgājušas vēsturē, un mēs nonāksim jaunā, stabilā elektrības cenu posmā, kur tās atkal mazināsies,” piebilda Čakste.
Tāpat viņš uzsvēra: “Vēl viens aspekts – mēs virzāmies uz jaunu laikmetu, uz zaļās elektrifikācijas laikmetu. Fosilā ģenerācija, aizies vēsturē, industrijas “zaļināsies”. Lai varētu “zaļināt” industriju, tas var prasīt trīs līdz četras reizes lielāku elektrības patēriņu. Ne tikai mājsaimniecības pāries uz elektrību siltuma nodrošināšanas ziņā – tas nebūtu liels pienesums elektrības patēriņam. Arī transports nebūs liels pienesums. Taču tajā brīdī, kad industrija “zaļināsies”, tie būs lieli elektrības patēriņi. Ja mēs paskatāmies uz Lietuvu, kur industrija ir vairāk attīstīta, viņiem ir milzīgs industriālais patērētājs “Achema,” arī Mažeiķi, līdz ar to viņi ir parēķinājuši, ja viņi visu grib “zaļināt,” viņiem no 12 teravatstundām jāpāriet uz 70 teravatstundām, tātad gandrīz vai septiņkārtīgs elektrības pieaugums. Šis energoresurss būs jānodrošina ar “zaļajām” jaudām. Tie ir lieli ekonomiski jautājumi. Jāsaprot, vai mēs varam atļauties kādā brīdī zaudēt vienu HES kaskādes posmu vai nē.”
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk