• Tweet

Pēdējos gados kokrūpniecības nozare piedzīvoja īstu burbuli – izejvielas no Latvijas valsts mežiem bija lētas, bet gatavās produkcijas cenas – augstas. Prieki un rekordpeļņa nebija ilga. Cenas dažu mēnešu laikā sabruka, bet koksne no Latvijas valsts mežiem izrādījās pārāk dārga. Lai cenas nodzītu, mežizstrādāji prasa palielināt ciršanas apjomus valsts mežos, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Saeima Evikas Siliņas (JV) valdību apstiprināja 15. septembrī. Viena no ministrijām, kurā ar šo lēmumu mainījās politiskā vadība, ir Zemkopības ministrija. Tagad nozares ministrs ir Armands Krauze no ZZS.

Pāris dienas pēc jauna zemkopības ministra stāšanās amatā Latvijas Mežrūpnieku savienība izvirzījusi ideju valsts mežos cirst vairāk koku. Tā šādu nepieciešamību pamato ar to, ka kokrūpniecības nozarē ir krīze un vairāk materiālu to ļautu pārvarēt, bet Latvijas valsts meži nopelnītu vairāk naudas.

18. septembrī Latvijas Mežizstrādātāju savienība galvenajai nozares lobijorganizācijai Kokrūpniecības federācijai nosūtījusi ierosinājumu palielināt koku ciršanas maksimālo apjomu valsts mežos. Krauze apstiprina, ka arī viņa birojā šāda vēstule saņemta.

“Es zinu, ka vēstule ir nosūtīta. Man liekas, ka burtiski šodien vai piektdien. Es ar viņu iepazīšos, un tad es varēšu sniegt kaut kādus komentārus, bet tas, ka mežu nozarei šobrīd ir grūti apstākļi, tas ir skaidrs, jo cenas pasaulē arī ir svārstīgas. EURIBOR likmes dēļ daudzi mūsu tradicionālie tirgi stagnē, līdz ar to eksporta apjomi samazinās. Mums ir svarīgi sekot līdzi šai situācijai, lai mūsu nozare paliek konkurētspējīga krīzes apstākļos,” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Mežizstrādātāju savienība raksta, ka recesijas dēļ Latvijas kokrūpniecības nozare kļuvusi nekonkurētspējīga Eiropā un pasaulē. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas dēļ Latvijas kokmateriālu kvalitāte kritusies. Šos izaicinājumus organizācijas ieskatā nozare pārvarētu, ja Latvijas valsts mežos cirstu vairāk koku. Tas stabilizētu tirgu, nodrošinātu nodarbinātību mežistrādē, pārvadājumos, ostās, kā arī apturētu ražotņu slēgšanu. Papildus iegūstot pusotru miljonu kubikmetru kokmateriālu gadā, valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” nopelnītu 105 miljonus eiro gadā.

Savukārt jau noslēgtajiem koksnes piegādes līgumiem organizācija aicina pagarināt izpildes termiņus līdz 2026. gadam.

Latvijas Mežizstrādātāju savienības priekšsēdētājs Jānis Bertāns pauž:”Ir iespēja to kokmateriālu pārdot par zemāku cenu, saprotiet? Valsts meži strādā kā stabilizators, vienmēr viņu tā ir definējušas iepriekšējās vadības. Lai neciestu nozare, neizputētu uzņēmumi un neatlaistu darbiniekus. [“Nekā personīga”]: Tad līdzšinējā nozares vadība šajos argumentos nav ieklausījusies? [Bertāns]:Nav jau tik vienkārši, saprotiet. Tāme jau ir noteikta uz pieciem gadiem. Nozare kā tāda nevar ieklausīties, īpašnieks ir vienīgais, kas var rosināt tāmi.”

Maksimālo valsts mežos cērtamo apjomu reizi piecos gados apstiprina Ministru kabinets. Šobrīd spēkā ir plāns, kas apstiprināts līdz 2025. gadam.

Iepriekšējais zemkopības ministrs Didzis Šmits apgalvo, ka ierosinājumu palielināt valsts mežos cērtamos apjomus viņš savas ministrēšanas laikā neesot dzirdējis. Taču aicinājumu mainīt jau noslēgtos “Latvijas valsts mežu” koksnes pārdošanas līgumus – gan.

“Manā laikā ne reizi šis jautājums nepacēlās. Viens būtisks, kas bija no kokrūpnieku nozares, tur bija situācija, kad bija pārsolīta koksnes vērtība, tirgus mainījās un bija mēģinājums, aicinājums koriģēt Valsts mežiem cenu. Pat, ja es būtu gribējis to darīt, tad es uzskatīju to par neiespējamu, jo tad tie būtu negodīgas konkurences apstākļi pārējiem, kas šajā pārsolīšanā negāja,” pauž Šmits.

Valsts meži koksni pārdod izsolēs, pirms vēl tā ir nocirsta. Ar izsoļu uzvarētājiem līgumus slēdz uz vairākiem gadiem, par fiksētu cenu. Iepriekšējos gados tas ražotājiem bija ļoti izdevīgi – kokmateriālu cena īsā laikā kāpa divas un dažos segmentos pat trīs reizes, bet piegādes no Latvijas valsts mežiem bija par pirms – burbuļa cenām. Nozares uzņēmumi 2022. gadā sasniedza peļņas rekordus. Tagad efekts ir pretējs – burbuļa laikā noslēgtie piegāžu līgumi ir par augstām cenām, bet saražoto jāpārdod ar zaudējumiem.

Nākamnedēļ Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas apvieno visas nozares organizācijas, lems, vai piekrist mežizstrādātāju aicinājumam. Pagaidām gan dominē viedoklis, ka palielināt izstrādi var arī nemainot valsts mežu piecgades plānu. Šādu nostāju pauž arī otra mežizstrādātāju organizācija.

“[“Nekā personīga”]: : Tad sanāk tā, kā privātajam ir neizdevīgi pārdot šobrīd, bet valstij jau arī tas ir neizdevīgi, vai ne? [Bukonts]: Nu, šobrīd valsts meža resurss dārgākais reģionā, ja atsevišķos sortimentos, ja salīdzināmies ar Somiju un Zviedriju, tad mums ir par kādiem 30% augstākas cenas, tieši valsts mežos. [“Nekā personīga”]: Bet nav jau arī tā, ka valsts mežu pienākums ir pārdot par kaut kādu dempinga cenu, vai ne?” sacīja Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, turpinot, ka “Nē, protams, ka nē. Bet visi šie papildus ražošanas apjomi ies izsoļu procedūrā, izsoļu veidā. Mana tāda prognoze ir tāda, ka milzīgu cenas kritumu mēs tāpat nesagaidīsim, jo konkurence tepat Latvijā no ražošanas uzņēmumu puses ir pietiekoši liela. Jā, tā cena varbūt, būs tuvāka reālajai tirgus situācijai, bet tik un tā būs augstāka, nekā kā mēs redzam pie kaimiņiem.”

Mežizstrādātāji uzsver, ka tagad, kad tehnika mazāk nodarbināta privātajos mežos, valsts uzņēmumam ir iespēja atgūt iekavēto krājas kopšanas cirtēs. Tas nozīmē iztīrīt mežus no mazāk dzīvot spējīgiem kokiem, lai pārējie var augt veselīgāki un ātrāk. Šādi darbi ir sarežģītāki nekā parasta kailcirte, rezultātā iegūtais koksnes apjoms – mazāks.

Ierosinājuma autori neslēpj, ka piedāvājums palielināt atļauto maksimālo ciršanas apjomu ir mēģinājums palielināt lētākas izejvielas pieejamību tirgū. Pretējā gadījumā draudot bankrots. Viņiem ir arī jaunā nozares ministra labvēlība. Tieši Zemkopības ministrija ir “Latvijas valsts mežu” akcionārs.

“Meža nozarē ir ļoti daudzi cilvēki nodarbināti tieši, netieši tur ir vēl vairāk, un šī ietekme uz ekonomiku ir milzīga. Un, ja mūsu kompānijas krīzes apstākļos sāk zaudēt attiecībā pret citām Eiropas kompānijām, un viņas bankrotē vai kaut kas slikts notiek, tad tas nav mūsu nacionālajās interesēs, jo mūsu nacionālajās interesēs ir atbalstīt mūsu pašu uzņēmējus.”

Es pieņemšu tādu lēmumu, lai mēs atbalstītu savu nacionālo meža nozari un mūsu pašu nacionālos uzņēmējus, ko nodrošina darba vietas desmitiem tūkstošu cilvēku

Šmits sacīja: “Protams, ap šādu resursu, kas ir valsts meži un meži kopumā, būs cīņas, būs uzņēmēju intereses, katrs mēģinās iegūt kaut ko vairāk sev par labu. Tas ir normāls process. Jautājums, vai politiķi, ministrs, valdība pakļaujas viena vai otra uzņēmēja interesēm.”

Armands Krauze sola ņemt vērā ne tikai kokrūpniecības nozares, bet arī pārējās sabiedrības intereses. Attiecībā uz meža resursu izmantošanu arvien kritiskāki ir Latvijas Bankas analītiķi. Ilgtspējas virziena vadītājs norāda, ka jau šobrīd valsts mežu apsaimniekošana notiek tikai kokrūpnieku, nevis visas sabiedrības un ilgtspējīgas attīstības interesēs.

“Es teiktu, ka kokapstrādes lobijs Latvijā ļoti efektīvi kontrolē sabiedrisko telpu. To, kas par ko runā. Cilvēki, kas mēģina runāt nedaudz alternatīvu nozares viedoklim vai nozares aktīvi lobējošās daļas ietekmei – es tā teiktu, jo arī nozarē ir ļoti atšķirīgi viedokļi – tad tie bieži vien tiek kušināti individuālā kārtā, gan tieši uzrunājot, gan caur starpniekiem – man pašam nācies ar to saskarties. Es domāju, ka politiskā līmenī ir ļoti asimetriska informācija par patieso stāvokli, problemātiku, izvēļu iespējām un šo izvēļu sekām,” sacīja Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvars Kušners.

Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” vadība atteicās komentēt ierosinājumu palielināt ciršanas apjomus. Viņu ieskatā šajā jautājumā lēmums ir Ministru kabineta ziņā.